Dzimis Talsos[1].

Vecāki Pūņu pamatskolas skolotāji Irma un Kristaps Grīnbergi. Ģimenē arī vecākais brālis Kārlis un vidējais brālis Gunārs[2].

Beidzis Pūņu 6 klašu pamatskolu, Talsu vidusskolu, Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti (1951 – 1955). Strādājis par skolotāju un skolas direktoru Ventspils rajona Ugālē, Piltenē, Zlēkās[3].

Paralēli darbam skolā U. Grīnbergs neklātienē beidzis N. K. Krupskajas vārdā nosauktās Maskavas Tautas daiļrades Mākslas universitātes Teātra fakultātes Režijas nodaļas paaugstināto kursu (1961), ar Zlēku pašdarbības aktieriem sagatavojot diplomdarba izrādei Gunāra Priedes lugu „Pozitīvais tēls”[4].

Pārcēlies uz Ventspili 1964. gadā, strādājot par māksliniecisko vadītāju Ostas kultūras namā, par ceha priekšnieku uzņēmumā „Suvenīrs” (vēlāk pārdēvēts: „Daiļrade”), kur organizējis Ventspils cehu un kārtojis tā ražošanas uzsākšanu[5].

Visbūtiskākais Ulda Grīnberga ieguldījums Ventspils novada kultūras dzīvē ir 20 gadu darbs Pilsētas kultūras centra direktora vietnieka amatā.

Visās darba vietās radoši organizējis un vadījis gan skolēnu, gan pieaugušo dramatiskos kolektīvus, tulkojis un iestudējis lugas. No 1964. gada bijis Ventspils Tautas teātra aktieris, no 1979. gada arī režisors, iestudējot 10 lugas. Skolēnu Jaunrades namā vadījis 20 lugu iestudējumus[6].

No 2004. gada līdz 2005. gadam Uldis Grīnbergs izvērtējis un sagatavojis izdošanai novada dialektā rakstošā dzejnieka Zigfrīda Strauta atstāto literāro mantojumu – 2006. gadā izdots Z. Strauta dzejoļu krājums „Skarbais krasts”, bet 2008. gadā krājums „A jokiem nav jok”[7].

Sakārtojis 2010. gadā izdoto konkursa „Pe mums Ventiņes I” četru gadu laureātu darbu izlasi. Tajā pašā gadā izdota U. Grīnberga  veidotās „Īs ventiņ gramatik un vārdnic jeb bliņķs ventiņmēle” un Ilgas Dzintaras (1929 – 2010) humoresku krājums „Vien fein padāršen”, bet 2013. gadā labotais un ar trīskāršotu vārdu krājumu papildinātais izdevums „Īs ventiņ gramatik un tāmnik vārdnic 2 jeb bliņķs ventiņmēle”[8].

2021. gadā iznāk Ulda Grīnberga grāmata ,, Trešais tēva dēls'': kāda cilvēka ,, vaļīga autobiogrāfija ar laikmeta iezīmēm.

2022.gadā iznāk grāmata ,, 1050 ventiņes brūķēt teican jeb bliņķs ventiņmēlē, 2'' ar interesantām Ziemeļlatvijas tāmnieku dialekta nokrāsām.

Ulda Grīnberga saikne ar Talsiem nav zudusi. Viņš bijis viesis Rakstniecības skolā sarunā par tāmisko dialektu un latviešu valodu, kā arī viesis Talsu pilsētas svētku Radošajā Darbnīcā par dialektu.

Laikraksta “Talsu Vēstis” 2013. gada 27. februārī publicēts žurnālistes Paulas Negribas raksts ”Tāmnieku jeb lībiešu dialekta pētniecība turpinās”, kur lasāms par Rakstniecības skolas sarunu “Valoda mani runā” ar pasākuma viesi U. Grinbergu. Saruna tēma: valodas skaistums un spēks, kā arī – viena paša vārda atšķirīgie slāņojumi / nozīme. Šajā rakstā žurnāliste iekļāvusi arī Rakstniecības skolas viesa stāstījumu par dzīvē veikto: viņš ir arī viens no Herberta Dorbes memoriālā muzeja “Senču putekļi” bagātību glabātājiem un vairotājiem[9].

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2023

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta