Gundega Grīnuma

Talsi

(1948.gada 27. novembris)

literatūrzinātniece

Dzimusi Talsos grāmatveža un skolotājas ģimenē. Absolvējusi Talsu vidusskolu ( mūsdienās Talsu Ģimnāziju). Beigusi Latvijas valsts universitātes Filoloģijas fakultāti. Bijusi arī izcila sportiste. 22 reizes kļuvusi par Latvijas čempioni badmintonā. Vienīgā PSRS čempione badmintonā no Latvijas[1]. Strādājusi Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā. Šobrīd LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas.

Saņēmusi vairākus nozīmīgus apbalvojumus – Latvijas Literatūras gada balvu (2010, 2018), Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu (2015), LZA nozīmīgākie sasniegumi zinātnē (2017) un LZA Raiņa balvu (2018), Aspazijas prēmiju (2020). 2016. gadā ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktori. 2017. gadā piešķirta Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes izcilības stipendija. Bijusi Latvijas Gētes biedrības priekšsēdētāja. Starptautiskās Gētes biedrības Veimārā valdes locekle.  2009. gadā iecelta par biedrības goda biedri.

Sarakstījusi monogrāfijas:

• 1991. gadā "Rainis. Dzīves un darba gaita".
• 2009. gadā "Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā".
•  2017. gadā "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni".
• 2024. gadā "Es stāstu visu”. Ivandes kaijas dienasgrāmata ar izvērstiem Gundegas Grīnumas komentāriem"[2].

Rakstā "Joprojām esmu tikai ceļā" Gundega stāsta:

" Man vienmēr ir sajūta, ka paveikts ārkārtīgi maz, un visvairāk man ir  žēl, ka ir tik daudz ideju un projektu, kurus nevarēs realizēt viena cilvēka dzīvē. Tā gribētos, lai būtu pēctecība, bet tā jau veidojas ļoti grūti un smagi, jo inficēt jaunu cilvēku ar tēmu par Raini nav tik viegli un vienkārši." [3]