Jānis Heniņš
(Valdgale)

       (1854. gada 14. marts – 1914. gada 2. augusts)

skolotājs, literāts, folkloras vācējs

Dzimis Aizupes Rumpatos[1].

1873.gadā beidzis Irlavas skolotāju semināru.

Laikā no 1873. gada līdz  1914. gadam  strādājis par skolotāju Pūņu pagastskolā – līdz sava mūža beigām.

Aktīvi iesaistījies folkloras vākšanā. Latvju Dainu izdevumam iesūtījis 1500 tautas dziesmu[2].

Savus Talsu novadā savāktos pasaku, mīklu un parunu krājumus nodevis Augustam Bīlenšeinam, tautasdziesmas – Krišjānim Baronam, tautasdziesmu melodijas – Andrejam Jurjānam, leksikogrāfiskos materiālus – Kārlim Mīlenbaham un Jānim Endzelīnam.

Savā folkloras vācēja darbā bijis ļoti precīzs: pierakstos līdz pēdējam punktiņam pārbaudīti un precizēti visnenozīmīgākie sīkumi[3].

No pierakstītajām dziesmām populāra kļuvusi “Še neauga tādi koki” (Jurjānu Andreja apdarē ar tekstu “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”).

Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas “Rakstu krājumā” (1914, 1917) publicēts Heniņa izstrādāts reģistrs “Vārdi, kuri nav sastopami Ulmaņa vārdnīcā”[4].

Apglabāts Fritagu kapsētā Pūņās.

Materiāls par Jāni Heniņu iekļauts enciklopēdiskajā izdevumā  ''Talsu novads” (Talsu un Tukuma studentu biedrība, 1935 – 1937) un arī grāmatā “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (R., Zinātne, 2003). 

Par Jāni Heniņu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2024

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta