Kārlis Frīdrihs Jākobs Hūgenbergers
  (Valdemārpils/Ārlava)

          (1784. gada 1. aprīlis – 1860. gada 19. marts)

dzejnieks, tulkotājs, mācītājs

Dzimis Kuldīgā, kur tēvs bija skolas priekšnieks, taču vēlāk mācītājs Laidzē.Sākotnēji ir izglītojies mājās. Tikai septiņpadsmit gadu vecs dodas studēt teoloģiju Jēnas, Vircburgas, pēc tam Heidelbergas un Strasbūras universitātēs[1].

Apmeklēdams studiju gados Veimāru, Hūgenbergers saņem tiešus iespaidus par dzeju no J. V. Gētes un F. Šillera, kurus iepazīst personiski. Atgriezies Kurzemē un pieņēmis mājskolotāja vietu kādā muižnieku dzimtā, bet viņš 1812. gadā dodas ceļojumā pa Krieviju, ceļojuma laikā labi apgūdams krievu valodu[2].

Tā rezultātā Kārlis Hugenbergers bijis pirmais dzejnieks, kurš tulkojis latviešu valodā  krievu dzeju, kā arī dažas Ivana Krilova fabulas. K. Hūgenbergers latviskojis arī J. V. Gētes dabas dzejoļus, F. Šillera balādes, Ēzopa un Lafontēna fabulas, brāļu Grimmu pasakas[3].

Mājās atgriezies, sāk strādāt par mājskolotāju, taču laikā no 1814. līdz 1835. gadam bijis luterāņu mācītājs Ārlavā un Rojā. Dzīvojis Ārlavas mācītājmuižā. No Ārlavas pārceļas uz dzīvi Jelgavā. K. Hūgenbergers nodarbojies ne tikai ar tulkojumiem, bet rakstījis arī oriģināldzeju, kas saturā tuva latviešu tautasdziesmām. 1826. –1827. gadā viņš publicēja savu dziesmu apkopojumu grāmatā
''Derīgs laika kavēklis". Latviešu Literārās biedrības dibinātājiem. Biedrības rakstu krājumā viņš publicējis rakstus par valodniecību un metriku. K. Hūgenbergera oriģināldzejas tehnika ir izkopta, valoda laba, bagāta izteiksmes līdzekļiem. Mūža nogalē aktīvi iesaistījies latviešu literārās valodas izkopšanā, labojis un recenzējis piesūtītos manuskriptus.

Plašāka K. Hūgenbergera dzejas kopa lasāma grāmatā ''Latviešu dzejas antoloģija”, 1. sējums (R., Liesma, 1970).Materiāls par Kārli Frīdrihu Hūgenbergeru ietverts LU akadēmiskā apgādā 2010. gadā iznākušajā A. Bankava un I. Jansones grāmatā ''Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas”. K. F. Hūgenbergers miris 1860. gada 19. Jelgavā. Apbedīts Sv. Jāņa baznīcas kapsētā[4].



[1] Bankavs, Andrejs.Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2010 (Latgales druka). - 326 lpp.

[3] Turpat.

[4] Turpat.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2024



Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta