Kārlis Frīdrihs Jākobs Hūgenbergers
Dzimis Kuldīgā, kur tēvs bija skolas priekšnieks, taču vēlāk mācītājs Laidzē.Sākotnēji ir izglītojies mājās. Tikai septiņpadsmit gadu vecs dodas studēt teoloģiju Jēnas, Vircburgas, pēc tam Heidelbergas un Strasbūras universitātēs[1].
Apmeklēdams studiju gados Veimāru, Hūgenbergers saņem tiešus iespaidus par dzeju no J. V. Gētes un F. Šillera, kurus iepazīst personiski. Atgriezies Kurzemē un pieņēmis mājskolotāja vietu kādā muižnieku dzimtā, bet viņš 1812. gadā dodas ceļojumā pa Krieviju, ceļojuma laikā labi apgūdams krievu valodu[2].
Tā rezultātā Kārlis Hugenbergers bijis pirmais dzejnieks, kurš tulkojis latviešu valodā krievu dzeju, kā arī dažas Ivana Krilova fabulas. K. Hūgenbergers latviskojis arī J. V. Gētes dabas dzejoļus, F. Šillera balādes, Ēzopa un Lafontēna fabulas, brāļu Grimmu pasakas[3].
Mājās atgriezies, sāk strādāt par mājskolotāju, taču laikā
no 1814. līdz 1835. gadam bijis luterāņu mācītājs Ārlavā un Rojā. Dzīvojis
Ārlavas mācītājmuižā. No Ārlavas pārceļas uz dzīvi Jelgavā. K. Hūgenbergers nodarbojies
ne tikai ar tulkojumiem, bet rakstījis arī oriģināldzeju, kas saturā tuva
latviešu tautasdziesmām. 1826. –1827. gadā viņš publicēja savu dziesmu
apkopojumu grāmatā
''Derīgs laika kavēklis". Latviešu Literārās biedrības
dibinātājiem. Biedrības rakstu krājumā viņš publicējis rakstus par valodniecību
un metriku. K. Hūgenbergera
oriģināldzejas tehnika ir izkopta, valoda laba, bagāta izteiksmes līdzekļiem. Mūža nogalē aktīvi
iesaistījies latviešu literārās valodas izkopšanā, labojis un recenzējis
piesūtītos manuskriptus.
Plašāka K. Hūgenbergera
dzejas kopa lasāma grāmatā ''Latviešu dzejas antoloģija”, 1. sējums (R., Liesma, 1970).Materiāls par Kārli Frīdrihu
Hūgenbergeru ietverts LU akadēmiskā apgādā 2010. gadā iznākušajā A. Bankava un
I. Jansones grāmatā ''Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas”. K. F. Hūgenbergers miris
1860. gada 19. Jelgavā. Apbedīts Sv. Jāņa baznīcas kapsētā[4].
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2024
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
