Pauls Irbīts 20. gs. 20. gados
(foto no Kuldīgas novada pašvaldības iestādes
''Kuldīgas novada muzejs'' krājuma)


Pauls Irbīts

(Dundaga)

(1890. gada 25. aprīlis – 1938. gada 3. februāris) 

gleznotājs, grafiķis, mākslas kritiķis, spēlējis vijoli, bijis Ermitāža direktora vietnieks


Dzimšanas datums pēc vecā stila – 1890. gada 12. aprīlis.[1]

Dzimis Dundagā grāmatveža ģimenē.[2]

No 1906. gada līdz 1910. gadam apmeklējis Baltijas skolotāju semināru. Rīgā, Gižička mūzikas skolā apguvis vijoļspēli.[3] 1922. gadā uzsācis studijas Maskavas Augstākās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās (vēlāk institūtā), glezniecības nodaļā pie profesora Maškova.[4]

No 1910. gada līdz 1912. gadam bijis skolotājs Rīgā. No 1912. gada līdz 1914. gadam – skolotājs Vietalvas-Odzienas pagastskolā.[5]

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 9. latviešu strēlnieku pulkā. Spēlējis vijoli 9. latviešu strēlnieku pulka simfoniskajā orķestrī, kā arī veicis orķestra pārziņa pienākumus.[6] Pēc demobilizācijas no 1922. gada līdz 1927. gadam strādājis K. Marksa latviešu septiņgadīgā skolā par zīmēšanas skolotāju.[7]

No 1929. gada līdz 1930. gadam bijis Valsts Ermitāža direktora vietnieks (citos avotos – zinātniskais direktors) Ļeņingradā. Vēlāk strādājis par latviešu kultūras un izglītības biedrības “Prometejs” mākslas sektora vadītāju Maskavā.[8]

Darbojies glezniecībā un grafikā, galvenokārt, plakātu un grāmatu apdarē. Gleznojis pašportretus, portretus, žanra darbus un ainavas. Gleznojis arī Pētera Stučkas portretu.[9] Izstādēs piedalījies no 1926. gada.

Pauls Irbīts rakstījis par atsevišķiem māksliniekiem, par viņu devumu izstādēs, radošajiem komandējumiem un citiem tematiem saistībā ar latviešu māksliniekiem izdevumos “Celtne”, “Komunāru Cīņa” un “Krievijas Cīņa”.[10] 1937. gadā sagatavojis albumu par Krievijas mākslinieku darbību.

Daiļrades pēdējos gadus veltījis grāmatu apdarei un “Prometeja” izdoto grāmatu ilustrēšanai.[11]

1937. gada 8. decembrī ticis arestēts par aktīvu darbību biedrībā “Prometejs”. Notiesāts – 1938. gada 24. janvārī. Maskavā, Butovas poligonā 1938. gada  3. februārī ticis nošauts (citos avotos miršanas gads minēts kā 1940.). Reabilitēts - 1956. gada 8. septembrī.[12]



[1] Dundagas vēsture. Irbītis Pauls Krišjānis. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/irbitis-pauls/ [sk. 10.12.2020.].

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Klīma L. Pauls Irbītis // Padomju Dzimtene, Nr.90 (1970. gada 1. augusts), 3.lpp.

[5] Dundagas vēsture. Irbītis Pauls Krišjānis. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/irbitis-pauls/ [sk. 10.12.2020.].

[6] Tidomane G. Pauls Irbīts // Literatūra un Māksla, Nr.35 (1967. gada 2. septembris), 12.lpp.

[7] Dundagas vēsture. Irbītis Pauls Krišjānis. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/irbitis-pauls/ [sk. 10.12.2020.].

[8] Jevdokimova Inna. Latvijas mākslinieki Ļeņingradā // Karogs, Nr.8 (1975. gada 1. augusts), 152.lpp.

[9] Klīma L. Pauls Irbītis // Padomju Dzimtene, Nr.90 (1970. gada 1. augusts), 3.lpp.

[10] Turpat.

[11] Turpat.

[12] Dundagas vēsture. Irbītis Pauls Krišjānis. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/irbitis-pauls/ [sk. 10.12.2020.].


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta