Foto no grāmatas "Latviešu rakstniecība biogrāfijās", Rīga: Zinātne, 2003.
Voldemārs Kalpiņš
Dzimis Smoļenskā, taču kopš 1920. gada dzīve saistīta ar Latviju. 1934. gadā absolvējis Talsu ģimnāziju. Studējis neklātienē Literatūras institūtā Maskavā. Bijis Latvijas Kultūras ministra pirmais vietnieks (1953 – 1958) un Kultūras, kā arī Ārlietu ministrs laika posmā no 1958. gada līdz 1962. gadam. Strādājis laikrakstu „Cīņa”, „Literatūra un Māksla”, „Latviešu Strēlnieks” un arī citu laikrakstu redakcijās. Bijis Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktors (1962 – 1976).
Elmāra Šmeltes un Imanta Tamsona grāmatā „Talsu ģimnāzija” (Talsi, 2004) ievietotas direktora A. Dreimaņa atmiņas par Voldemāru Kalpiņu:
„Ģimnāzijā viņš bija spējīgs zēns ar gaišu galvu un labs runātājs. Kādā sarīkojumā, kad viņš bija teicis runu, viens otrs no publikas prasīja, vai tas ir skolnieks. Pēc Ulmaņa puča viņa māti telefoniski arestēja, trīs bērni palika bez līdzekļiem, pagrīdes komunisti viņus pievāca”. [1]
Uzrakstījis grāmatu „Avīze – karavīrs” (1947) un scenāriju dokumentālai filmai par Raini („Lielums”). Laikraksta “Talsu Vēstis” 2015. gada 30. septembrī publicēts novada pētnieka un grāmatu autora Elmāra Šmeltes raksts “Rainim tuvi”, kas stāsta par ar Talsiem saistītu literātu ieguldījumu Raiņa dzīves un daiļrades atspoguļojumā. Par V. Kalpiņa devumu Raiņa daiļrades pētniecībā, E. Šmelte raksta:
“Jau 1934. gadā, beidzot Talsu ģimnāziju, viņš bija iepazinies ar nelegālo pagrīdes darbu un Raiņa revolucionāro dzeju. Pēckara gados, būdams publicists, žurnālists, muzeja darbinieks, ar Kultūras ministrs, regulāri publicējis preses izdevumos daudz rakstu Raiņa atcerei, aicinājumus saglabāt Raiņa piemiņu viņa kādreizējās dzīves un darba vietās. Ar viņa ierosmi un līdzdalību izveidoti Raiņa muzeji Tadenavā un Jasmuižā. Raina simtgadi sagaidot, V. Kalpiņš realizēja savu ieceri – Raiņa vasarnīcas, muzeja izveidošanu Jūrmalā.”
V. Kalpiņš publicējis stāstus un literatūrkritiskus rakstus. Piedalījies Viļa Lāča Kopotu rakstu sastādīšanā. [2] 2011. gadā apgādā “Pils” klajā nāk Voldemāra Kalpiņa grāmata „Stāja”, kur dienasgrāmatas ierakstos starp rindām šur tur vīd arī Talsu laika atmiņas. Voldemārs Kalpiņš ilgus gadus bija Tenisa federācijas priekšsēdētājs. Viņš parūpējās, lai Mežaparkā izveidotu modernu tenisa bāzi. Viņa laikā uzbūvēja vasaras koncertzāli Dzintaros, uzcēla Mežaparka estrādi dziesmu svētkiem – agrāk tie notika Esplanādē aiz Mākslas muzeja. Viņa laikā sāka būvēt Kinostudijas ēku, kuru nodeva ekspluatācijā, kad par kultūras ministru jau bija kļuvis Vladimirs Kaupužs.
V. Kalpiņš mūžībā aiziet 1995. gada 4. februārī. Atvadīšanās notika tieši viņa dzimšanas dienā – 9. februārī Krematorijas Lielajā zālē. 11. februārī tuvinieki pelnu urnu apbedī Raiņa kapos, līdzās mātei un vecaimātei.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2025
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
