Gunta Kalsere

(Talsi)

(1951. gada 25. Jūlijs)

gleznotāja

Dzimusi Krustpilī. 1971. gadā pārcēlusies uz Talsiem.[1] Šobrīd dzīvo Beļģijā.[2] Gunta Kalsere ir 10 bērnu mamma.[3]

Mācījusies Ventspils 1. vidusskolā.[4] Aktīvi gleznot sākusi 1980. gadu vidū.[5] Gunta Kalsere glezno eļļas tehnikā ainavas, klusās dabas, abstraktas kompozīcijas, veido arī instalācijas un objektus.[6]

Laikrakstā „Talsu Vēstis” 1998. gadā māksliniece stāstījusi:[7] 

"Tas periods ir garām, kad mani varēja aizskart vērtējums „es arī tā varu”… Ar laiku katram cilvēkam nāk apjēga, ko viņš īsti var, tikai ar to starpību, ka es nekad neteikšu lidotājam, ka es arī tāpat varu, vai kapteinim, ka man izdodas pat labāk. Kvantitatīvi man darbu nav daudz, varbūt varēju vēl nestāties Mākslinieku savienībā. Man nekad nav bijuši visi kakti piekrauti ar bildēm. Esmu divas trīs reizes mālējusi iepriekšējam virsū. Pagājušajā pavasarī sadedzināju pusi no saviem darbiem. No malas varbūt likās, ka man ir kāds paniski nelīdzsvarots brīdis. Tas bija būtisks atskaites brīdis manā dzīvē. Sev pašai. [..] Mana gleznošana nu vienreiz ir lieta, ko darīšu tikai tā, kā pati gribēšu, kāda būs mana varēšana. Nekad neesmu zinājusi, kā vajag gleznot. Mākslā man nav skolotāju. Nav bijusi Sūniņa, Spriņģa vai cita spēcīga skolotāja ievirze. Bet šo gadu laikā, kopš darbojos Talsu mākslinieku kopā, neesmu prasījusi vecmeistaram Spriņģim, ko viņš par manu darbu domā. To nevaru izdarīt, bet esmu sagaidījusi to brīdi, kad viņš pats parādīja attieksmi pret mani. Tikāmies viņa dzīvoklī Rīgā, un es bez aplinkiem saku: - Meistar, sakiet man uzreiz, lai es velti nekavēju jūsu laiku un abi neradītu nevajadzīgas problēmas… Viņš uz mani paskatījās, ieturēja raksturīgo pauzīti: - Nē, es jums došu rekomendāciju, - un veltīja man savu burvīgi ironisko smaidu, - bet par pārējo lai lemj žūrija. – Tas bija novērtējums."

Izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Guntas Kalseres darbi eksponēti Dānijā, Nīderlandē, Igaunijā, Čehijā, Lietuvā, Beļģijā, Zviedrijā un Turcijā.[8] No 1997. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedre.[9]

Darbojas Talsu Krūmu mākslas grupā.[10] Sarunā ar žurnālisti Intu Kārkliņu 1998. gadā māksliniece atklājusi:[11] 

"Jau no 1971. gada, kopš esmu Talsos, bieži braucu uz Mazirbi. Te arī plenēri notikuši. Šī tradīcija mums – Talsu krūmu grupai, kā sevi saucam, ir sena. Vismaz piecpadsmit gadus, kad kopā sanāca četri pieauguši cilvēki, kuriem bija gan ģimenes, gan bērni, gan valsts darbs, bet kuri tik un tā gribēja gleznot. Guna Millersone mūs savāca un sākām braukt plenēros. Līdām vairāk krūmos, jo mazpilsētā, kur cits citu pazīst, pieaugušiem cilvēkiem vazāties ar krāsu kasti ir tā, kā ir... Iesaucām sevi par krūmmāksliniekiem. Nesen rādījām savas grupas 10 gadu jubilejas izstādi. Arī rīdzinieki mūs pazīst. Zina, kas ir Talsu krūmisti. Tā arī uz ārzemēm esam braukuši. Taču Mazirbe visu mūsu dzīvēs ir īpaša. Man vajag šo gaisu, šo gaismu, Mazirbē tā ir fantastiska, šo klusumu un jūras balsi līdzās, šos dzīvesgudros cilvēkus, kas šeit dzīvo. [..] Tiklīdz man ir kāda iespēja, braucu uz Mazirbi. Arī ziemā. Tad gan negleznoju, jo grūti ar krāsām un audekliem ceļot šurp un turp. Atgriežos Talsos un tad strādāju. Bet šeit es varu sevi sakārtot."

Jau vairākus gadus māksliniece dzīvo ārpus Latvijas un Talsos ierodas laiku pa laikam tikai viesos. Rakstā “Smalkām cakām ir arī lina raupjums” laikrakstā „Talsu Vēstis” žurnāliste Ilze Kārkluvalka stāstīja par Talsu novada muzeja Izstāžu telpā atklāto Guntas Kalseres personālizstādi “Briseles mežģīnes”:[12]

"Gunta Kalsere, jau gandrīz sešus gadus Beļģijā dzīvodama, joprojām ir pati – tik pazīstama darbos ir viņas teicamā krāsu izjūta, brīvais triepiens, asredzība. Skaista vēstule Talsiem no Vecās Eiropas viduča. Gleznu buķetē nav ne ēnas no glamūra vai nostaļģijas pēc bijušās Rietumeiropas, kā varētu spriest pēc izstādes nosaukuma."   

Par Guntu Kalseri kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta