Laimonis Kamara 1980. gadu sākumā (Vairas Kamaras arhīva foto)
(1934. gada
4. februāris – 1983. gada 15. jūlijs)
Laimonis Kamara dzimis Rīgā, mācījies J. Raiņa Rīgas 8. vakara vidusskolā, studējis Tartu universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē igauņu valodu un literatūru. Strādājis Rīgas radio par redaktoru.
Rakstījis epigrammas un satīriskus darbus, dzeju pieaugušajiem un bērniem, atdzejojis no igauņu somu, ungāru u.c. valodām.[1]
Pirmo dzejoļu krājumu bērniem “Gadam nosala degungals” izdevis 1961. gadā. Krājumā atspoguļoti plašās dabas tēlojumi, gadalaiku maiņas dabas skaistuma vērojumi.[2] Izdevis arī dzejoļu krājumus bērniem “Pasaka par Balto Kurmi” 1962. gadā un “Kam sacīju paldies” divus gadus vēlāk. Sarakstījis dzeju pieaugušajiem – 1977. gadā “Iepinumi” un 1985. gadā “7x7”. Pēc došanās mūžībā 2017. gadā izdota grāmata “Palaidņa puika”.[3]
1966. gadā kļuvis par Latviešu rakstnieku savienības biedru.[4]
Publicējis dzeju un atdzejojumus laikrakstos.
Ieskatam, Laikrakstā “Padomju Karogs” 1978. gadā publicējis dzejoli “Kādam jau
jāpadara”[5], 1982. gadā
publicējis Iļjas Drozdova dzejoļa “Jauns laiks dzimst no vakara mokām..”
atdzejojumu[6]. Pirmais publicētais dzejolis laikrakstā "Pionieris" 1948. gada 3. janvāra numurā.
Laimoņa Kamaras pirmais publicētais dzejolis 14 gadu vecumā (Vairas Kamaras arhīvs)
1977. gadā saņēmis Juharda Smūla prēmiju par labāko igauņu literatūras tulkojumu citā valodā.[7]
Laimonis Kamara tulkojis ungāru dzejnieka Šandora Petēfi krājumu “100 dzejoļu” un sakārtojis pasaku kalendārus bērniem. “100 dzejoļi” sniedz vispusīgu ieskatu Petēfi lirikā, kurā uzņemtas arī mīlestības, dabas, pārdomu vārsmas.[8] Kā atzinību saņēmis Šandora Petēfi piemiņas medaļu.
Laimonis Kamara cieši saistīts ar Dundagas kultūras nama dzejas draugu klubu “Ritums”. Dzejas draugu klubs dibināts 1981. gadā. Tas bija Latvijā vienīgais tāda veida klubs, kura dalībnieki mācījās izprast dzejas dziļāko domu, zemtekstus, iedziļinājās dzejasdomas tapšanas procesā, iepazīstot arī dzejas teorijas kursu.[9] Laimonis Kamara izstrādāja kluba statūtus, uzdevumus, sezonas darbības plānu, paredzamās lekcijas, pārrunas, tikšanās reizes ar dzejniekiem, kritiķiem, literatūrzinātiekiem. Ļoti rūpīgi un precīzi pa pulksteļaikiem tika izplānotas 2 dienu ekskursijas pa literātu dzīves un piemiņas vietām vasarās.[10] Par dzejas drauga kluba rašanos stāsta kultūras nama metodiķe Vaira Kamara[11]:
“Par tāda kluba dibināšanu domājām jau tad, kad drāmas kolektīvs strādāja pie Imanta Ziedoņa darba “Poēma par pienu”. Gribējās, lai skatītājs redzētu ne tikai gatavu uzvedumu, bet arī radīšanas procesu. Kad Laimonis Kamara uzņēmās kluba prezidenta pienākumus, visi priekšnoteikumi kluba izveidei bija radīti. Dundagā dzeju mīl, tādēļ jau pašā sākumā bija krietns pulks biedru. Un tā 1981. gada 27. oktobrī dzejas draugu klubs sāka darbu. Un nu jau klubs “Ritums” iedibinājis savas tradīcijas, bagātina ne tikai kluba biedru, bet ari visas Dundagas dzīvi.”
Dzejnieks miris 1983. gada 15. jūlijā, apbedīts Raiņa kapos.[1] Vairas Kamaras papildinājumi (07.02.2024.).
[2] A. Būmanis. Laimoņa Kamaras "Gadam nosala degungals" // Karogs Nr.9 (1961, septembris), 140. lpp.
[3] LNB kopkatalogs. Pieejams: https://kopkatalogs.lv/F/R5AGXMF32DPIA99GS5FYBPPJJARDRIAARIYUC6P5BICEA4BAIP-04873?func=short-sort&set_number=014380&sort_option=01---D02---A
[4] “Laimoni Kamaru..” // Rīgas Viļņi Nr.25 (1967, 19. jūnijs), 8. lpp.
[5] Padomju Karogs Nr.52 (1978, 28.aprīlis), 3.lpp.
[6] Padomju Karogs Nr.64 (1982, 29. maijā), 3. lpp.
[7] J. Brežģis. Ciemos Koidulas zemē // Cīņa Nr.88 (1977, 16. aprīlis), 4. lpp.
[8] Biruta Gudriķe. Ungāru dzejnieka Šāndora Petēfi darbi latviešu tulkojumos // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis Nr.3-4 (1995, marts)
[9] Vairas Kamaras papildinājumi (07.02.2024.).
[10] Vairas Kamaras papildinājumi (07.02.2024.).
[11] S. Vjatere. Klubam pieci gadi. // Padomju Karogs Nr.134 (1986, 11. novembris), 3. lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Lita Zandberga, Vaira Kamara (07.02.2024.)
Talsu Galvenā bibliotēka
2024
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
