Ilze Kārkluvalka, foto - Dainis Kārkluvalks (foto no httpwww.livones.netlvnorises2020no-ilzes-karkluvalkas-atvadoties)
laikraksta “Talsu Vēstis” žurnāliste
Ilze Kārkluvalka laikrakstā “Talsu Vēstis” sākusi strādāt
1985. gada 1. aprīlī.[1]
Rakstījusi par kultūru, medicīnu, pašvaldībām un citiem tematiem. Bijusi atbildīga
arī par laikraksta “Talsu Vēstis” literārās lappuses “Avots” sagatavošanu.[2]
Par godu laikraksta “Talsu Vēstis” 8000 avīzes numuram
1996. gadā, tajā tikuši iekļauti redakcijas darbinieku raksturojumi un Ilze
Kārkluvalka atspoguļota šādi:[3]
2007. gadā ticis izdots Talsu novada dzejas kopkrājums
“Laiks kā pulkstenis tikšķ”, kur Ilze Kārkluvalka kopā ar Maiju Laukmani
bijušas atbildīgas par dzejas atlasi un sakārtojumu. Krājuma iekļauti arī Ilzes
Kārkluvalkas ievadvārdi, kā arī autores veidotās publikācijas no laikraksta
“Talsu Vēstis”.[4] Kopā
ar Maiju Laukmani dzeju atlasījusi un sakārtojusi arī Leona Āres 2008. gadā
izdotajai dzejas grāmatai “Saules laivā”.[5]
2015. gadā laikraksta „Talsu Vēstis” redakcijā tika izdots žurnāls „Talsenieku
stāsts Latvijas simtgadei”. Tajā iekļautas „Talsu Vēstu” žurnālistes
Ilzes Kārkluvalkas intervijas
ar izcilām personībām, kuru vārds saistāms ar Talsu novadu, -
vēsturnieci, Cēsu vēstures un mākslas
muzeja direktori Daci Tabūni, tēlnieku, Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja izveidotāju Ojāru Feldbergu, mākslinieci,
audēju kopas „Talse” vadītāju, Talsu tautastērpa brunču svītru raksta jeb
svītrukoda un Talsu saulītes augšāmcēlēju Antru Auziņu, gleznotāju un
rakstnieku Aleksandru Tauriņu un daudzu desmitu grāmatu autori Maiju Laukmani.[6]
Ilzes Kārkluvalkas rakstītais ticis publicēts ne tikai
laikrakstā “Talsu Vēstis”, bet arī “Lībiešu gadagrāmatās”, kā arī lībiešu
kultūras centra 20 darba gadiem veltītajā grāmatā “Aprobežosimies ar
maksimumu”.[7]
Bijusi “Narvesen Preses Dienu” laureāte kā labākā žurnāliste 2006. gadā.[8] 2010. gadā ticis piešķirts Talsu novada domes Atzinības raksts par profesionālu, ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu Talsu novada tēla veidošanā, popularizēšanā un dokumentēšanā.[9] 2012. gadā Ilze Kārkluvalka guvusi atzinību nominācijā “Par veiksmīgu sniegumu pilsoniskās sabiedrības tematikā” un tikusi apbalvota ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā balvu un diplomu.[10]
"Ilzei piemita žurnālistu vairākumam netipiska prasme ar rakstīto vārdu nesaasināt situāciju, bet atrast un pastāstīt par to, kas ir uzmanības vērts," atvadu vārdos par Ilzi Kārkluvalku teikts lībiešu kultūrai veltītajā portālā “Livonies.net”.[11]
[1] Brūvere Maija. Nevienu jubileju
– bez kopīga foto! // Talsu Vēstis, Nr.83 (2012. gada 23. jūlijs), 2.lpp.
[2] Strazdiņa Ina. Jubilejas reizē –
par “Talsu Vēstu” vēstītājiem // Talsu Vēstis, Nr.111 (1996. gada 21.
septembris), 7.lpp.
[3] Turpat.
[4] Laukmane, M., Kārkluvalka, I. (2007). Laiks kā pulkstenis tikšķ.
[5] Āre, L. (2008). Saules laivā.
[6] Fedko Inita. Ieskanas talsenieku
stāsts // Talsu Novada Ziņas, Nr.21 (2015. gada 16. novembris), 11.lpp.
[7] Livonies.net (2020). No Ilzes Kārkluvalkas atvadoties. Pieejams: http://www.livones.net/lv/norises/2020/no-ilzes-karkluvalkas-atvadoties [sk. 17.12.2020.].
[8] Brūvere Maija. “Narvesen Preses
Dienu” laureāte šopavasar ir Ilze Kārkluvalka // Talsu Vēstis, Nr.52 (2006.
gada 6. maijs), 1.lpp.
[9] talsunovads.lv. Piešķirto Talsu novada domes Atzinības rakstu reģistrs.
Pieejams: https://talsunovads.lv/wp-content/uploads/2019/09/Pie%C5%A1%C4%B7irtie-Talsu-novada-domes-Atzin%C4%ABbas-raksti_2009.-2016.-1.pdf
[10] Juhņevičs Eduards. Balva Ilzei
Kārkluvalkai // Talsu Vēstis, Nr.48/49 (2012. gada 28., 30. aprīlis),
1.lpp.
[11] Livonies.net (2020). No Ilzes Kārkluvalkas atvadoties. Pieejams: http://www.livones.net/lv/norises/2020/no-ilzes-karkluvalkas-atvadoties
Materiālu sagatavojusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
