Elza Karlsone

(Dundaga)

(1922. gada 15. augusts- 2021. gada 4. novembris)

grāmatu ilustratore, rakstniece

Dzimusi Dundagas Rožlejās.

Mācījusies Dundagas sešu klašu pamatskolā.

Pabeigusi Talsu Valsts Ģimnāziju. Zīmēšanu mācījusies pie skolotāja Jēkaba Spriņģa Talsos[1].

Par savu dzīvi Elza Karlsone 1995. gada 22. aprīlī stāsta laikrakstā  „Talsu Vēstis” publicētajā Evitas Tālbergas rakstā „Paturiet gaismu acīs!”:

„Esmu izgājusi trīs skolas: Dundagas skolu, Talsu ģimnāziju un dzīves skolu. Vai es vainīga, ka tikai līdz Talsu ģimnāzijai tiku un sapnis studēt medicīnas institūtā tā arī nepiepildījās? Smagi saslimu ar akūto locītavu reimatismu, tā pirmo reizi nokļuvu slimnīcā. man patika tās baltums, miers, klusums, medicīnas māsu disciplinētība. Un tas viss kopā deva impulsu – studēšu medicīnu.”

Diemžēl šis sapnis par medicīnu nepiepildās. Mūžībā aiziet Elzas māte, sākas otrais pasaules karš. Pēc kara1946. gadā E. Karlsone sāk strādāt par sanitāri Dundagas slimnīcā. Vēlāk ir pavāre Dundagas slimnīcas virtuvē, Dundagas pansionāta saimniecības māsa. 1955. gadā Elza nodibina ģimeni un pārceļas uz dzīvi Mazsalacā, taču jau pēc pāris gadiem, ģimenei izirstot, atgriežas atpakaļ savās dzimtajās mājās Dundagas Rožlejās.

Raksta tālākajās slejās lasāms:

„1979. gada 25. marts pārvilka svītru gan steidzīgajai ikdienai, gan milzum daudzajiem plāniem. Notika nelaime, kas uz visu mūžu padarīja mani par invalīdi.” 1988. gadā sākas pazīšanās ar dzejnieku Aleksandru Pelēci, kad E. Karlsone ilustrē un rokrakstā pārraksta dzejnieka dzejoļus. E. Karlsone stāsta: „(..)Tapa „Aizsapņošanās” kopija. Lai nebūtu jāsūta “plikas” lapas, uztaisīju titullapu, pēc savām domām ilustrēju un uzdāvināju A. Pelēcim dzimšanas dienā. Vēlāk rakstnieks man uzticēja „Melnās grāmatas” izlases izveidošanu. Pārrakstīju un izveidoju „Taigas teiksmu”, „Bērzu grāmatu” un citas. Ilustrēju un izveidoju arī „Sibīrijas kaķa memuārus”, no „Lauku Avīzē” publicētajiem aprakstiem par Amerikas ceļojumu – „Amerikas grāmatu”. Izsūtījuma laikā A. Pelēcim līdz ar visu personīgo bibliotēku gāja bojā arī „Solveigas vēstules Pēram Gintam” un „Pēra Ginta vēstules Solveigai” – mēģināju šīs grāmatiņas rakstniekam izveidot. Tas bija ļoti labs laiks, kas deva spēku ikdienai, saturu dzīvei. Iepazinu dzejnieku personīgi, viņa daiļradi, izpratu dzīvi Sibīrijas nometnēs, Sibīrijas krāšņo un reizē arī neizsakāmi skarbo dabu. Paldies Aleksandram Pelēcim par šo grāmatniecības laiku – tās bija spēka zāles.[2]”

Laikraksta „Dundadznieks” 2006. gada Nr. 1 publicēts Aļņa Auziņa raksts „Elzas Karlsones pasaulē”, kur raksta ievadā autors saka:

„Elza Karlsone mani iekarojusi acumirklī. Ar humoru. Rožleju jumtistabā ir mājīgi silts, suns Norberts „nolikts uz krampja”, no plauktu plauktiem mūs vēro grāmatas. Mēs vedinām Rožleju saimnieci atcerēties... Elzai kopš bērna kājas piemīt zīmēšanas dāvanas. Lūk, sena dabaszinātņu burtnīca. Ceturtās klases skolniece Elza Štoble lieliski ilustrējusi gājputnu tēmu. Aizsākusies skolas solā, zīmēšana pavadījusi visu mūžu. Vairākas dundadznieku paaudzes jūsmojušas par E. Karlsones zīmētājas un noformētājas talantu — slimnīcā, pansionātā, vidusskolā un bērnudārzā. Sienas avīzes, apsveikumi... Taču augstākais punkts ir savdabīgā radošā sadarbība ar dzejnieku un prozaiķi Aleksandru Pelēci. (..)Elzas Karlsones zīmējumi, apsveikuma kartiņas, vinjetes un jo sevišķi pārrakstītās un ilustrētās grāmatas ir vienreizēja Dundagas kultūras vērtība. Mana viesošanās Rožlejās ir laimīga. Šis ir retais gadījums, kad par cilvēka talantu vēsta darbs — zīmējumi, kas reizē jau ir ilustrācija rakstam. Pavisam nelielu daļu no tiem piedāvājam Dundadznieka lasītājiem.”

Šajā laikraksta numurā izlasāms plašs raksts par Elzu Karlsoni. Ir arī dota iespēja aplūkot lapaspusē ievietotos zīmējumus[3].

Par Elzu Karlsoni kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta