Avotos minēta arī kā Margarita Stīpnieks.
Māksliniece
Margarita Stīpniece (dzimusi Klēbaha) dzimusi Saldū skolotāja un diriģenta
Alvila Klēbaha (1876-1958) ģimenē. Ģimenē ir trīs māsas Mirdza, Aina, Maija. Trīsdesmitajos
gados dzīvo Talsos, piedalās izstādēs. No mākslinieces gadsimta garās dzīves
pieci gadi pieder Talsiem.
Trīsdesmitajos
gados Margarita Stīpniece apprecas; mākslinieces vīrs Eduards Stīpnieks ir Latvijas armijas
virsnieks, kurš 1939. gadā pamet Liepāju un pārceļas uz Talsiem. Mākslinieces vīrs
palīdz ielogot gleznas.
Talsos
ģimene dzīvo Laidzes ielā 13, tur dzīvo piecus gadus. Šeit ģimene audzina
bērnus Maiju un Andreju. Māksliniece bērnībā savām atvasēm iedod papīru un
zīmuļus, lai zīmē, bet pati māksliniece glezno.
Interese
par glezniecību mākslinieci aizved uz Latvijas
Mākslas akadēmiju, kurā Margarita Stīpniece 1936. gadā beidz Ģederta
Eliasa vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Kartupeļu lasītāji pagrabā.” Māksliniece bieži glezno mātes un bērna tēmu ar zemes krāsas
pielietojumu, kā arī kluso dabu, ziedus. Rakstā “Šī vasara būs īpaša” ir
lasāms, ko mākslas zinātniece Ingrīda Burāne domā par mākslinieces darbiem: [1]
“Margaritas
Stīpnieces glezniecības tveramākā pazīme, manuprāt, ir dziļais, piesātinātais,
piedzītais kolorīts, kurā jaucas zemes krāsas, itin kā tās būtu pagrābtas no
Zemgales mālainēm un Kurzemes smiltainēm.”
Talsos pavadītie gadi aizrit, gleznojot un piedaloties
Kultūras fonda un Talsu apriņķa izstādēs. Vēl 1944. gadā, pirms došanās
trimdā, Margarita Stīpniece sarīko pēdējo izstādi dzimtenē – Vandzenē.
1944. gadā
ģimenei dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Margarita Stīpniece ar kuģi no Liepājas
ar saviem diviem bērniem, māsām Mirdzu (precējusies Grāmatiņa) un Ainu
(precējusies Kalniete) un Maiju (precējusies Rožkalns), tēvu Alvilu Klēbahs
dodas uz Vāciju. Tur ģimene nonāk izbumbotā Vicbergas bēgļu nometnē. Jau otrajā
dienā māksliniece Vicbergas nometnē glezno, stāvēdama uz pussagruvušas mājas
jumta. Mākslinieces meita atceras:
“Mammai
nebija iespējams neko no saviem darbiem paņemt līdzi, rūpīgi tika iesaiņots
tikai tautas tērps un pašas nepieciešamākās sadzīves mantas .”
Nometnē
māksliniece kopā ar dažiem māksliniekiem – Noru Drapči, Kārli Bērziņu, Edmundu
Liepiņu un Otto Stenderu, vada gleznošanas studiju. Studija atrodas pagrabā. Mākslinieki
glezno visu un dažādās tehnikās. Vācijas trimdas laiks māksliniecei ir ražīgākais.
Margarita
Stīpniece piedalās visās lielākajās izstādēs Eslingenē, Štutgartē, Augsburgā,
Minhenē un daudzās citās pilsētās.
Nometnē netiek
aizmirsts par latviešu tradīcijām, tautas dejām un tērpu gatavošanu; Margarita
Stīpnieces raksta: [3]
“...uztaisījām
viņiem mazus kostīmiņus, ne jau nekādus īstos, bet ko jau dabūja, vai nu kādu
melnu satīn drēbi jeb ko…Amerikāņi gribēja lai tie bērni dejo. Un tad viņi bija
tā kā mazi aktierīši…viņi brauca un dejoja.”
Vīrs Eduards
Stīpnieks dienē vācu armijā un šī iemesla dēļ paliek Kurzemē. 1945. gadā ģimene
bēg no krievu frontes un nonāk Ašafenburgā, kur nometnē dzīvo sešus mēnešus.
Ašafenburgā ģimenei pievienojas arī Eduards Stīpnieks, kurš ir izbēdzis no Kurzemes
katla.
1951. gadā
Margarita Stīpniece un Eduards Stīpnieks ar ģimeni izbrauc uz Austrāliju,
Adelaidu. Šajā kontinentā patvērumu pēc kara atradis arī cits slavens
novadnieks – Arvīds Blūmentāls. Dodoties uz Austrāliju, māksliniece paņem līdzi
vairākus savus darbus. Nonākot Rietumaustrālijā caurlaides nometnē, kāds
austrālietis nopērk lielu daļu mākslinieces darbu. Mākslinieces gleznas var iegādāties vai laimēt, jo
māksliniece neatsaka loteriju rīkotājiem.
Austrālijā
nenākas dzīvot viegli, tēvs strādā vienkāršu darbu, pie mašīnām metālapstrādes
fabrikā. Liels atvieglojums ģimenei ir mākslinieces pedagoģes darbs vietējā
mākslas skolā, kā arī agros rītos un vakaros māksliniece piestrādā par apkopēju.
Pateicoties darbam mākslas skolā rodas pazīšanās ar plašāku sabiedrību,
māksliniece sāk apmācīt citas turīgas Austrālijā dzīvojošās dāmas gleznošanā.
Māksliniece
mīlēja lasīt. Margaritas Stīpnieces Austrālijas mājās ir liela kolekcija ar labām
grāmatām gan par mākslu, gan cita veida literatūra. Kad māksliniece
nenodarbojas ar gleznošanu un atliek brīvs laiks, sanāk arī palasīt. Aizvadītajos
gados sapirkts liels skaits vērtīgu mākslas vēstures darbu un latviešu autoru
grāmatu.
Margarita Stīpniece
līdz 1978. gadam sarīko deviņas personālizstādes, tajā skaitā Austrālijā un
Latvijā (Saldū un Talsos). Aktīvi piedalās latviešu un austrāliešu mākslas
skatēs, piemēram, Austrālijas latviešu kultūras dienu izstādēs. Mākslinieces
darbi iekļauti Adelaides karaliskajā izstādē – “Royal Exibition”. Izstādē ir redzamas divas
gleznas ”Zivis” un “Latvju bēgļu māmuļa”. Adelaides laikraksta “The New”
mākslas recenzents Džefrijs Datons par mākslinieci raksta: [4]
“Margaritai
Stīpniecei jābūt vairāk pazīstamai Austrālijā nekā viņa ir pašreiz.”
Margaritas
Stīpnieces darbi ir apskatāmi Dienvidaustrālijas Nacionālajā galerijā un citās Austrālijas
mākslas galerijās. Gleznas iegādājas Dienvidaustrālijas, Rietumaustrālijas,
Tasmānijas, un Hamiltonas galerijas. Mākslinieces gleznas ir atrodamas
privātkolekcijās Latvijā, Amerikā, Lielbritānijā, Vācijā.
1987. gadā
mākslinieces darbu izstādi sarīko viens no lielākajiem latviešu centriem
Amerikas Savienotajās Valstīs Kalamazū. Izstādē tiek izstādīti 38 darbi.
Kalamazū un apkārtnē ir sakrājies liels daudzums mākslinieces darbu, tas tiek
skaidrots ar tuvinieku un draugu pulku šajā latviešu pilsētā svešumā.
Margaritas Stīpnieces gleznas ir glabātas ļoti rūpīgi un ar kalendārisku
noteiktību, un tādēļ izstādes redzamajos darbos var sekot retrospektīvajai
mērauklai. Vairāk kā puse izstādē izstādīto darbu ir eļļas tehnikā un nedaudzi
tušas zīmējumi, bet jaunums ir sietiņspiedes darinājumi.
Margaritas
Stīpnieces astoņas Kurzemes Katlā atstātās gleznas ir nonākušas Talsu novada
muzeja mākslas krājumā. Gleznas no pamestā Laidzes ielas dzīvokļa izglābj
mākslinieks Jēkabs Spriņģis, kurš šīs noklīdušās gleznas un nodod muzejam.
2004. gadā
Margarita Stīpniece saņem Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē
atzinības rakstu Adelaidē.
Māksliniece
2006. gadā atgriežas Saldū. Dzimtajā pilsētā māksliniece apmetas savās
vecāsmātes mājās. Mākslinieces 100. dzimšanas dienā, ar pašas mākslinieces
piedalīšanos, Talsu novada muzejā 2010. gada 30. maijā atklāj personālizstādi. Šī
izstāde pēc gada ir apskatāma Rīgā. Gleznas, kas apskatāmas izstādē Rīgā, atvedis
mākslinieces dēls Andrejs Stīpnieks. Ekspozīciju veido gan Austrālijā, gan
pirmskara Latvijā gleznotie darbi, kas nonākuši Talsu novada muzeja īpašumā.
2010. gada 26.
jūlijā tuvinieku vidū nosvin 100. dzimšanas dienu. Dzimšanas dienā māksliniece
saņem apsveikumus no Austrālijas premjerministres un Anglijas karalienes.
2010. gada
5.novembrī māksliniece aiziet mūžībā.
Pēc
Margaritas Stīpnieces aiziešanas mūžībā 2017. gadā Cēsīs “Pasaules latviešu
mākslas centra” galerijā bija redzama diasporu latviešu mākslas izstāde “Ar Latvijas
vārdu pasaules telpā”. Izstādē varēja apskatīt arī mākslinieces gleznas.
Daži
mākslinieces darbi:
“Bēgles” (1944),
“Akts” (1968),
“Trīs māsas” (1978),
“Saules puķes” (1981),
“Dārzā” (1987),
“Melnā Madonna” (1988),
“Zilās puķes” (2003).
[1]
Millersone, G. Šī vasara būs īpaša //
Talsu Vēstis Nr.60 (2010, 27.maijs), 4.lpp.
[2]
Kārkluvalka, I. Kas gan ir kūka pret
sklandrausi // Talsu Vēstis Nr. 71 (2000, 17.jūn.), 3.lpp.
[3] Bērnu tautas deju kopa // Teksts
pieejams dpalbum.lv: http://www.dpalbum.lv/link.php?action=detail&id=209
[4]
Izmantotie avoti:
K., Dz. Puķes dabā un uz audekla // Austrālijas Latvietis
Nr.1211 (1974, 25. janv.)
Brancis, M. Margarita Stīpniece glezno Paradīzes dārzos // Latvija
Amerikā Nr.45 (2010, 20.nov.)
Margarita Stīpnieks atgriežas Rīgā // Brīvā Latvija, Nr.39 (2011,
15.okt.)
Agijas Sūnas galerijā Margaritas Stīpnieks izstāde // IR (2011, 14.okt.) Pieejams: https://ir.lv/2011/10/14/agijas-sunas-galerija-margaritas-stipnieks-izstade/
Sildegs, A. Margarita Stīpniece Kalamazū // Latvju
Māksla(1988, janvāris)
Mežaks, V. Pussimts gleznu un ilgas pēc savas darbnīcas //
Latvija : Latvian Newspaper Nr.49 (1953, 21. dec.)
Andersons, E. (galv.red.) (1983) Latvju enciklopēdija :
1.sēj. Rockville, MD ASV
Kalnačs, Jānis (2005) Tēlotāja mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā
Latvijā, 1941-1945. Rīga
Materiālu
sagatavojusi Elza Āboliņa
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta