Nācis no bagātas vācu ģimenes, vairāku Talsu teritorijas zemes gabalu īpašnieks. Atdusas vieta – Kupferu dzimtas kapliča Zvaigžņu ielas malā.
Personiskā informācija
Zināšanai un pārdomām: dižojamies, ka Talsu pilsētas īpašā zīme ir arī Kapliča Zvaigžņu ielā. Taču publicitātē aizgājušos materiālos gandrīz nekur neatrast dzīves skaitļus/laiku, kad šis īpaši pilsētai nozīmīgais vīrs dzīvojis (katrā ziņā: ja tomēr iekavās ielikti gadi, tad nekur nav dzimšanas datums, taču tieši tas iezīmē atceres laiku!). Daudzos publikācijās aizgājušos materiālos Kupfera znots tirgotājs Heincs piemontēts klāt (saka/raksta: Heinca–Kupfera kapliča, nevis Heinca UN Kupfera!...), itin kā šie abi nebūtu divi pavisam atšķirīgi cilvēki. Līdz ar to ieviesusies grūti likvidējama aplamība: runājot/stāstot par ārsta, advokāta un zemes īpašnieka Kārļa Ferdinanda Kupfera dzīvi, mēs to sakrustojam ar (caur svītriņu) ar viņa znota, tirgotāja Heinca pavisam atšķirīgo dzīveslaiku un likteni. Taču zināms, ka Kupfers ir Kupfers – bet Heincs ir gluži cits cilvēks. Šo gandrīz vai perverso informāciju vēl papildus nostiprinājusi apgādā
„Jumava”
izdotā grāmatā „Talsi” (2005. gads), kur materiālu sarūpējusi Talsu novada muzeja vēstures nodaļa. Vēl: esam atļāvušies arī šo slimīgo salikumu
„Heinca-Kupfera kapliča”
(bez
„un” starp abiem atšķirīgo cilvēku uzvārdiem) uzsākt ar Heinca pieminēšanu, kad ētiski un visādi pareizi būtu otrādi: Kupfers izvēlējās sev Mūžības vietu uz savas zemes, tātad: Kupfera kapliča VISPIRMS.
Zvaigžņu ielas malā, uzkalniņā pie bijušās Vilhelma Rodes dārzniecības, atrodas neliela ģimenes kapsētiņa un kapliča. Kapsēta iekārtota 1801. gadā, bet kapličas celtniecība pabeigta 1806. gadā. Blakus kapličai atrodas Talsu ārstam K. F. Kupferam un viņa sievai Annai Dorotejai Kupferai (dzim. Plentznerei; 1776. gada 11. septembris – 1830. gada 9. marts; cits publicitātē atrasts sievas personvārda saīsinājums: K. A. Kupfere) veltīts akmens piemineklis nokaltuša koka stumbra veidolā. Uz sara sēdošā pūce simbolizē gudrību, bet turpat mākslinieciski izveidotās, ap stumbru apvijušās efeju stīgas – izturību; ozola lapas – spēku. Teodors Dzintarkalns savā 1931. gada dienasgrāmatā, kas pārtapusi A/S
„Aleksandra Pelēča lasītava” izdotā grāmatā „Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves” (2006), 221. lapaspusē, rakstot par Rodes dārzniecību, stāsta:
„Tad uz stūra starp Zvaigžņu ielu un celiņu pie Rodes nama ir maza kapsētiņa ar trīsstūrainu kapliču. Šinī kapličā atdusas ārsts un advokāts Kārlis Ferdinands Kupfers ar piederīgiem (arī viņa znotu tirgotāju Heini). Vilhelma Rodes dārzniecības zemes gabals piederējis Kupferam un še viņa pēcteči izdalījuši gabaliņu, kur tie mierīgi un savrup varētu atdusēties. Še ari redzams interesants piemineklis koka stumbra veidā, līdz 3 metru augstumā. Tam blakus liels vītols 1 metra caurmerā un tālāk daži kapa krusti (tā še apglabāts kādreizējs Talsu pilskungs Simoliņš).”
Interesanti zināt, ka Teodors Dzintarkalns savā grāmatā K. F. Kupfera znotu piemin vairākkārt, bet tas minēts ne tikai Heincs – ir arī Heine un Heincis.Ģimenes darbība
Kupferi bija viena no bagātākajām vācu ģimenēm Talsos. Vienā no sava īpašuma mājām Laidzes ielā viņi iekārtoja slimnīcu, otrā – aptieku. Arī abi K. F. Kupfera brāļi bija ārsti. Slavenākais no abiem – medicīnas doktors Frīdrihs Vilhelms Kupfers (1762–1839), beidzis studijas Gētingemas universitātē un 55 gadus strādājis Talsos par ārstu. Kupferu ģimenei piederējuši gruntsgabali Laidzes ielā 2, 4, 6, 8, Lielā ielā no nr. 27 līdz 31 un īpašums Zvaigžņu ielā.
Turpat atdusas vieta arī Kupfera znotam Heincam. Heincs bijis visā Kurzemē pazīstams tirgotājs, kurš Anglijā pasūtīja labas kvalitātes tērauda preces un pārdeva tās par samērā lētu cenu, tāpēc arī Heinca gādāto lietu pircēji pēc zāģiem un citām precēm ieradušies Talsos no visas Kurzemes. Teodora Dzintarkalna jau iepriekš pieminētajā 1931. gadā rakstītajā dienasgrāmatā, kas izdota grāmatā „Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves”, 47. lapaspusē lasāms:
„Aiz Hercberga nama sākas Laidzes iela. Še pirmais privātais nams tagad pieder Mozum Hiršberģim (1874) (Laidzes iela Nr. 2, pa kreisi, turp ieejot). Šo namu cēlis 18. gs. beigās slavenais Talsu ārsts Kupfers, kuram ap 1800. gadu piederējuši vairāki zemes gabali Talsu teritorijā. Kā Kupfera pēcnācējs šinī namā bija viņa znots Heincis, kurš ap 1850. – 70. gadu bijis Talsos ievērojams tirgotājs, jo turējis „angļu preces” (zāģus, kaltus, ēveles, urbjus u. t. t.), un uz šejieni tās iepirkties braukuši pat no ļoti tālas apkārtnes, pat no Ventspils, Kuldīgas, Tukuma, jo „Heinces zāģi” tikuši slavēti visā Kurzemē. Nekur neesot tādu zāģu, kā Talsos pie Heinca. Ar tiem esot viegla zāģēšana. Tanīs laikos sevišķām markām un iepirkšanās vietām sevišķi ticēja.”
Kupferu dzimta bijusi slavena ne tikai ar tirgotājiem, ārstiem un aptiekāriem, bet arī ar teologiem – Sabiles draudzē vien kā mācītāji kalpojuši šīs ģimenes četru paaudžu pārstāvji.Avoti
Par K. F. Kupfera, viņa sievas un znota Heinca (1829–1908; rakstos atrodams arī HEINE un HEINCIS) kapliču izlasāms enciklopēdiskā izdevuma „Talsu novads” (Talsu un Tukuma studentu biedrība, 1935–1937) nodaļā „Arhitektūra un baznīcas māksla Talsu novadā”.
Visplašākais materiāls par Kupferu dzimtu izlasāms grāmatas „Talsu namu stāsti” (A. Pelēča lasītava, 2017) lapaspusēs (160.–162., 167., 313.–314., 369.)
Visplašākais materiāls par Kupferu dzimtu izlasāms grāmatas „Talsu namu stāsti” (A. Pelēča lasītava, 2017) lapaspusēs (160.–162., 167., 313.–314., 369.)
Par Kārli Ferdinandu Kupferu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
