Veronika Lācekle
(Kolka)
(1904. gada 8. jūnijs – 2001. gada 18. jūnijs)
Veronika Lācekle
Dzimtajā uzvārdā Straumere. Dzimusi Mazirbē. Dzejniece dzīvojusi Sīkraga Jaunklāvos. Kopš 1919. gada aktīvi darbojusies baptistu draudzē. Izdots dzejoļu krājums „Sirds skaidrības svētība” (1994). Dzejoļi publicēti arī Amerikas latviešu baptistu apvienības žurnālā "Kristīgā Balss”. Bijusi izsūtījumā: 1949. gada 27. martā izsūtīta uz Omskas apgabala Molotovas rajonu. Atbrīvota 1956. gada 22. oktobrī.
Daži dzejoļi komponēti kā korāļi un kora dziesmas. Dzeja publicēta arī rajona laikraksta literārajā lapaspusē "Avots” un novada dzejas izlasē "Mani kaķi ir zaļi” (2001). Izlasē iekļautajā vizītkartē par dzejnieci Ilze Kārkluvalka, "Talsu Vēstis” žurnāliste, raksta:
„Vienkāršu jūrmalas ļaužu bērns un audzināta kristīgā garā, viņa visu mūžu palikusi uzticīga kristīgai ētikai un paļāvusies uz Dievu gan gaišos, gan melnos brīžos. Bezgalīga zemes bērna uzticība un paļāvība augstāka spēka gudram un atlabstam palīdzēja nesalūzt vissmagāko pārbaudījumu brīžos, kas pavadījuši visu dzīves ceļu. Izsūtījuma gadi Sibīrijā, kad tikai domas brīvi ceļoja atpakaļ uz dzimto pusi. Tuvāko cilvēku aiziešana mūžībā un – vientulība. Visu, ko viņa vairs nevar pateikt savējiem, Veronika pauž dzejas rindās vai esejiskās pārdomās. Literatūra ir viņas dzīve – prieks, dzimtenes mīlestība, mīļums pret dzimto jūrmalas ciemu, bažas par mūsdienu jauniešu garīgo satvaru, dabas tēlojumi saistībā ar savām dzīves izjūtām… Jaunībā ir daudz laika, un nav vaļas visu pierakstīt. Mūža rāmumā pat naktīs dzimst dzeja, krājas pārdomas. Ir gandarījums un kluss prieks, ja tas vajadzīgs daudziem, daudziem.”
2003. gada 29. jūnijā notikušajā garīgās mūzikas koncertā Rīgas Domā starp daudziem citiem muzikāliem priekšnesumiem skanēja arī dziesma ar V. Lācekles vārdiem. Laikraksta "Diena” 1. Jūlija numurā rakstīts:
„Nekādā ziņā nav nejauši, ka tieši baptistu garīdznieka uzrunai sekoja jaunā komponista Ērika Ešenvalda Mūžības mirdzums (Veronikas Lācekles teksts) diriģentes Rudītes Tālbergas vadītā Rīgas Mateja baptistu draudzes kamerkora Matejs izpildījumā un Pētera Vaska Sanctus, ko apvienotie jauktie kori dziedāja Mārtiņa Ozoliņa diriģēti.”
2008. gadā nācis klajā Ērika Ešenvalda vokāli instrumentālās mūzikas albums solistiem, jauktajam korim un instrumentālam ansamblim, kantāte „Ziemsvētku vakarā” (pirmatskaņojums 2008. gada 7. decembrī Jonkeru baznīcā, Ņujorkā (ASV). Kantāti dziedāja Ņujorkas latviešu koris un spēlēja Bronksas kamerorķestris. Pirmatskaņojums Latvijā – 2009. gada 6. janvārī Rīgas Domā). Viena no četriem kantātē iekļauto tekstu autoriem ir Veronika Lācekle.
Apbedīta Sīkraga kapos.
Par dārgo Dzimteni lai Dievu lūdzam,
Kad viņas kluso ilgu ziedos skumju lāses līst
Un saltums rudenīgs visapkārt klīst,
Kas miera nepazīst…
Tik maz ir to, kas druvā izgājuši
Ar skatu augšup paceltu, - ar lūgšanu,
Lai Dievs to svētītu, ka plaukt un zaļot spētu.
Lai salums, savtīgums,
Viss neīstais un skarbais,
Kā pavasarī ledus kūstot aizpludo un zūd.
Ja dievišķīgā patiesībā savienoti būsim –
Viss gaišāks kļūs un tauta stipra būs.
(V. Lācekle)
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2025
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
