Valentīns Lakstīgala (foto no Talsu novada muzeja krājuma)

Valentīns Lakstīgala
(Talsi)

(1920. gada 12. februāris – 1998. gada 24. februāris)

ārsts, dzejnieks, bijis iecirkņa terapeits Talsu poliklīnikā, ordinators Talsu slimnīcā, infekcionists un rentgenologs tuberkulozes dispanserā

Dzimis dzelzceļnieka ģimenē Baltkrievijā, Rogačovā. Māte – Jefrosīnija, tēvs – Alberts. 1921. gadā ģimene atgriezusies Latvijā.[1] Valentīna Lakstīgalas dzīvesbiedre – Lija.

Valentīns Lakstīgala ar vecākiem ap 1924. gadu (foto no Talsu novada muzeja krājuma)


No 1938. gada līdz 1943. gadam studējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.[2]

Valentīns Lakstīgala ticis mobilizēts. No 1943. gada līdz 1945. gadam bijis 1. policijas pulka leitnants, kara ārsts.[3]

No 1945. gada līdz 1946. gadam bijis ieslodzīts filtrācijas nometnē netālu no Ļeņingradas (tagad - Sanktpēterburga).[4]

1946. gadā viņam tika atļauts strādāt ārsta darbu Užavas – Dundagas ārsta iecirknī, Zīru slimnīcā.[5]

1948. gadā Valentīns Lakstīgala sekmīgi nokārtojis valsts eksāmenus par visu sešu gadu Medicīnas institūta mācību programmu un saņēmis ārsta diplomu. Pirms tam, viena gada garumā, izgājis kvalifikācijas kursus dažādās Ļeņingradas klīnikās.[6]

1949. gadā sācis strādāt par iecirkņa terapeitu Talsu poliklīnikā, vēlāk par ordinatoru Talsu slimnīcas terapijas nodaļā. Bijis arī infekcionists un rentgenologs tuberkulozes dispanserā.[7] Paralēli darbam Valentīns Lakstīgala nepārtraukti papildinājis savas medicīniskās prasmes dažādos kursos, piemēram, fizioterapijā, rentgenoloģijā un citos.

Ārsts Valentīns Lakstīgala pie galda tuberkulozes dispanserā Talsos, K. Mīlenbaha ielā 14, ap 1978. gadu (foto no Talsu novada muzeja krājuma)


Valentīns Lakstīgala rakstījis arī dzeju. Dzejoļi publicēti rajona laikraksta literārajā lappusē  “Avots”, Nacionālo Daugavas Vanagu Talsu nodaļas literāro biedru kopkrājumā  „Mīlestība sāpēs”[8], Jāņa Zviedrāna grāmatā “Talsu slimnīca”[9] un citur.

Talsu bērnu bibliotēkas novada fondā glabājas sagatavots, taču nepublicēts, Valentīna Lakstīgalas dzejas grāmatas „No Latvijas līdz Latvijai” manuskripts.[10]

Valentīns Lakstīgala spēlējis arī Kr. Valdemāra Talsu tautas teātrī. Spēlējis izrādē “Vecā jūrnieku ligzda” (V. Lācis) un atveidojis Brenguļa lomu. Bijusi arī galvenā loma lugā “Vienkāršs cilvēks” (L. Ļeonovs), taču Valentīns Lakstīgala tajā jau bija pieteikts kā Andreja Bergmaņa dublants un izrādēs tikpat kā nepiedalījās aizņemtības dēļ.[11]

2017. gadā izdotajā grāmatā “Dievu ugunīs” par Valentīnu Lakstīgalu teikts:[12]

'To, ka dakteris ir “Labais humora vecis”, zināja katrs, kam ar viņu bijusi saskare, bet ka šitāds!?... Un daudzi nāca uz izrādi ne tik daudz skatīties Viļa Lāča populārā romāna skatuves variantu, kas pats par sevi Talsos bija notikums, bet tieši Valentīna Lakstīgalas dēļ."

Valentīns Lakstīgala ar dzīvesbiedri Liju viņas 60 gadu jubilejā 1987. gadā (foto no Talsu novada muzeja krājuma)


Apbedīts Talsu Vācu kapos.[13]



[1] Zviedrāns, J. (2014). Talsu slimnīca: 1894.-2013. 202.lpp.

[2] Turpat.

[3] literatura.lv. Valentīns Lakstīgala. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/Valentins-Lakstigala/873517 [sk. 22.10.2020.].

[4] Zviedrāns, J. (2014). Talsu slimnīca: 1894.-2013. 202.lpp.

[5] Turpat.

[6] Turpat, 203.lpp.

[7] Turpat, 21.lpp.

[8] Arbidāns, M. (maket.) (2000). Mīlestībā sāpēs. 39.-56.lpp.

[9] Zviedrāns, J. (2014). Talsu slimnīca: 1894.-2013. 5.lpp.

[10] No TGB apkopotajiem materiāliem.

[11] Zute, A. (sast. un līdzaut.) (2017). Dievu ugunīs. 45.lpp.

[12] Turpat.

[13] Zviedrāns, J. (2014). Talsu slimnīca: 1894.-2013. 203.lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta