Ernests Leitis
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka kareivis.
Dzimis Valdgales pagastā Ārlavas mācītājmuižā. Pagastskolas izglītība. Bijis arī kurpnieks Talsos.
1915. gadā iestājies 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies daudzās kaujās. 1916. gada 25. decembrī kaujā pie Mangaļu mājām spēcīgā ienaidnieka ugunī E. Leitis pēc komandiera nāves aizrāva sev līdzi lielāko daļu rotas karavīru un triecienā ieņēma pretinieka nocietinājumu, tā nodrošinot pulka labo spārnu un sekmējot vāciešu otrās līnijas iekarošanu. Apbalvots arī ar Jura medaļas IV šķiru.
1918. gadā mobilizēts Sarkanajā armijā. 1921. gadā demobilizēts un atgriezies Latvijā. Piešķirta jaunsaimniecība Ārlavas pagasta Ārlavas Mācītājmuižā. Ernests Leitis apbalvots ar Zviedrijas Vasas ordeni, ko piešķir par izciliem sasniegumiem lauksaimniecībā, rūpniecībā, tirdzniecībā un mākslā.
Par E Leiti rakstīts arī Imanta Tamsona grāmatā “Sargā savu tēvu zemi, kur izlasāms:
“Pēc profesijas kurpniekmeistars. Dzīvojis Talsos, Lielā ielā 28. Kā uzņēmējs šajā ēkā vadīja nelielu apavu darbnīcu. Ar 1938. gada 1. janvāri Ernestu Leiti iecēla par Latvijas amatniecības kameras locekli uz trim gadiem. 1937. gada 12. septembrī Talsu amatnieku biedrības dibināšanas sapulcē viņu ievēlēja valdes sastāvā un no tā laika Ernests pildīja biedrības priekšnieka vietnieka pienākumus. Viņš vadīja arī kurpnieku, ādmiņu un seglinieku sekciju. 1939. gada jūnijā viņš apbalvots ar ordeņa Atzinības krusts 5. šķiru.”
1941. gada 14. jūnijā okupācijas vara E. Leiti arestē un viņš deportēts uz Krieviju, un notiesāts uz 10 gadiem.
Plaša informācija par Ernesta Leiša dzīvi izlasāma Jāņa Vasiļevska rakstā „Pieminot vectēvu slavenos darbus”. Raksts publicēts laikraksta „Talsu Vēstis” 1989. gada 11. novembra numurā. Mazs ieskats E. Leiša liktenī:
„1941. gada 15. jūnijā brāļa mājās pie Ernesta Leiša ieradās Talsu čekas priekšnieks Smirnovs. Brāļa ģimenes locekļiem jau bija sapakotas mantas – gadījumam, ja izvedīs. Ernestu Leiti aizveda uz viņa mājām, izdarīja kratīšanu, lika savākt mantas un aizveda uz Stendes staciju. Visu to redzēja deviņus gadus vecā meita Aina, kura palika viena (Ainas māte bija mirusi jau 1933. gadā). Ainu nodeva tēvabrāļa Friča aizbildnībā. Par Ernesta Leiša tālāko likteni piederīgie uzzināja tikai 1945. gada maijā, kad saņēma tukumnieka Kemera vēstuli. Tajā bija teikts, ka viņš atrodas Vjatlaga nometnē un ir ļoti slims. Piederīgie gribēja braukt pie viņa, taču drīz saņēma otru vēstuli, kurā bija teikts, ka ārstēšana nav devusi nekādus panākumus. Kāda gan varēja būt ārstēšana nometnē! Ernests Leitis miris Vjatlaga nometnē Kirovas apgabalā 1945. gada februāra beigās”.
Materiāls par LKO kavalieri Ernestu Leiti iekļauts Latvijas Valsts vēstures arhīva izdotajā biogrāfiskajā vārdnīcā “Lāčplēša kara ordeņa kavalieri” (autors Šēnbergs M. u. c. – R., Jāņa sēta, 1995).
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2025
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
