Rihards Lepers
(Talsi)

(1985. gada 12. septembris)

aktieris

Dzimis Varakļānos. Ir jaunāks brālis Oskars Lepers, kurš ir pazīstams žurnālists.

Rihards Lepers apmeklē visus pulciņus, ko piedāvā Talsu Bērnu un jauniešu centrs, jo mamma Doloresa Lepere ir centra vadītāja. Pirmo reizi uz skatuves kāpj četru gadu vecumā, lai spēlētu velnu mammas iestudētā izrādē.

Mācījies Talsu 2. vidusskolā (1992-2001). Paralēli skolai nodarbojas ar sportu un mūziku, kas aizņem lielāko daļu brīvā laika. Absolvē Talsu mūzikas skolas pūšaminstrumentu nodaļu, specializējas alta saksofona spēlē, bet mazliet spēlē arī trompeti. Prot spēlēt arī bandžo, blokflautu, klavieres, ģitāru. Talsu diksilendā “Sprīdīši” kopā ar vēl zināmiem talsiniekiem spēlē bandžo.

Rihards Lepers ir Talsu 2. vidusskolas dziesmas/himnas vārdu autors. Dziesma ir veltījums skolai 30 gadu jubilejā.

Skolas laikā aktīvi iesaistās gan skolas dzīvē, gan pasākumos Talsu Bērnu un jauniešu centrā.

12 gadu vecumā Rihards Lepers ar Talsu teātra grupu piedalās Pasaules teātra festivālā Lingenē (Vācija), kur grupa ir viena no laureātiem. Pēc šī panākuma seko teātra kursi Hannoverē (Vācija), līdz ar to Rihardam Leperam kā savu mērķi nosprauž kļūt par aktieri.

Iegūst titulu Mini Misters Latvija 1997. Konkursā piedalās sešpadsmit bērni no Kuldīgas, Ventspils, Tukuma un Talsiem. Kurzemi Latvijas mēroga konkursā pārstāv Jolanta Strikaite-Lapiņa un Rihards Lepers. Gatavojoties konkursam, jaunietis mācās pagatavot salātus, dalībniekiem jādejo tautas dejas un jāsagatavo priekšnesums pop-ielai: [1]

“Mamma izvēlējās Edgara Liepiņa dziesmu “Popielas” konkursam. Pa visiem Talsiem meklējām kaseti “Trīs runči”. Tā atradās tikai centrālajā bibliotēkā.”

1999. gadā iegūst titulu “Tīnis ’99 ”. Talsu Televīzija raidījumā “Mantojums šodienai” stāsta par Riharda Lepera un Jolantas Strikaites- Lapiņas panākumiem pasākumā “Tīnis ’99”.[2]

Devītajā klasē Rihards Lepers kārto iestājeksāmenus Rīgas Komercskolā. Iestājeksāmeni norisinās piecās kārtās. Rihards Lepers tos nokārto un iestājās Rīgas Komercskolā (2001-2004).

Laikā, kad Rihards Lepers vēlas stāties aktieros, jaunos aktierus pieņēma ik pēc trim vai četriem gadiem. Vēl neabsolvējis vidusskolu, topošais aktieris saprot, ka nevar palaist garām uzņemšanu Latvijas Kultūras akadēmijā un gaidīt nākamo, jo var iesaukt armijā. Rihards Lepers iestājas Latvijas Kultūras akadēmijā aktieros pēc vienpadsmitās klases, un jauno aktieri uzņem. Tad par nelaimi pieņem likumu, ka vidusskolas atestātā nedrīkst būt trīs nesekmīgas atzīmes. Uz vakarskolu aktieris nevēlas iet. Kultūras akadēmijā Rihardam Leperam ir jābūt un sesija jānokārto tāpat, kā visiem citiem. Aktieris domā, kurus divus priekšmetus 12. klasē varētu upurēt un neierasties uz stundām, zinot, ka par tiem saņems nesekmīgas atzīmes. Tie priekšmeti tāpat jāapgūst, lai sekmīgi nokārtotu valsts eksāmenu. Aktieris nolemj upurēt algebru un ģeometriju – gada atzīme viens, bet valsts eksāmenā septiņi.

Rihardam Leperam ir rezerves plāns, ja neiestātos aktieros, tad mācītos starptautiskās attiecības un kļūtu par vēstnieku. Iepriekš ir daudz darbojies jaunatnes politikā, ir pirmais Rīgas skolēnu domes prezidents, piedalās jauniešu Eiropas Parlamentā, viens no pirmajiem dalībniekiem, kas piedalās  Baltās grāmatas rakstīšana par jaunatnes Eiropas Savienības konstitūcijas tiesībām, kad Latvija vēl tikai gatavojās stāties Eiropas Savienībā.

2006. gadā Rihards Lepers sāk vadīt jauniešu raidījumu “Juniors”. Vada televīzijas raidījumu “Šurpu Turpu”.

2007. gadā absolvē Latvijas Kultūras akadēmiju. Pēc akadēmijas absolvēšanas Rīgas Krievu drāmas teātris aicina jauno aktieri piedalīties Raimonda Paula mūziklā “Odesa – burvīgā pilsēta”. Rihards Lepers vēlāk nonāk izvēles priekšā starp Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri vai Teātra Observatoriju. Aktieris izvēlas savu ceļu turpināt Teātra Observatorijā, bet vēlāk aktieris atkal nonāk Krievu teātrī. Aktieris sapņo par spēlēšanu kino.

2010. gadā aktieris ar Raimondu Paulu kopā rīko koncertizrādi “Tas ir laiks”. Koncertā skan Raimonda Paula un Leonarda Koena daiļrade. Raimonds Pauls aktieri pamanījis Rīgas Krievu teātra izrādē “Odesa – burvīgā pilsēta”. Pēc izrādes maestro paprasījis aktiera numuru un pēc kāda laika piezvanījis: [3]

“Biju sajūsmā no tā vien, ka man zvanīja maestro! No satraukuma bija grūti parunāt, arī dziedāju sākumā klusi un bailīgi – jo atbildības izjūta un man izrādītais gods ir vārdiem neizsakāms un nenovērtējams.”

Raimonds Pauls lūdz Rihardam Leperam ierakstīt trīs dziesmas, lai maestro būtu priekšstats par balss tembru. Pēc ierakstu noklausīšanās Raimonds Pauls aktieri uzaicina uz raidījumu “Krodziņā pie Paula”. Tā ir Riharda Lepera pirmā uzstāšanās, kur maestro aktieri pārbauda. Aktieris ar uzdevumu tiek galā, jo pēc šī pasākuma seko ideja par koncertizrādi.

Koncertizrādē “Tas ir laiks” tiek dziedātas dziesmas par prieku, bēdām, vilšanos un citām emocijām. Dziesmas ir kā stāsti par cilvēkiem, kas pasniegti ar dziesmu palīdzību.

Paralēli koncertizrādei “Tas ir laiks” aktieris darbojas muzikālā projektā ar grupu “Mega Foun”, kas izveidojas sadarbībā ar grupas “Cosmos” mūziķi Juri Lisenko.

Rihards Lepers jau ar mūziku ir saistīts kopš bērnības. Bērnībā apmeklē Talsu mūzikas skolu, dzied bērnu popgrupā pie Arņa Miltiņa, vokālajā grupā Mērsragā, korī “Kamēr..”.

2012. gadā aktieris Rihards Lepers Rīgas Krievu drāmas teātra sastāvā laikā no 12. līdz 19. martam ar viesizrādēm ciemojas Izraēlā, kur Izraēlas publika ar interesi apmeklē  no Latvijas  atvesto mūziklu “Kerija”.

Aktieris piepilda savu sapni par filmēšanos kino. Rihards Lepers ir filmējies gan latviešu, gan ārzemju kino. Aktieris ir redzams turku filmā “Dügün Dernek” (“Kāzas”, 2013), kur filmējas kopā ar Turcijā pieprasītiem aktieriem. Bieži redzams Krievijā un Ukrainā uzņemtās filmās vai seriālos.  Lai būtu pieprasīts ārzemju kino, aktierim ir divas menedžeres – viena, kas meklē piedāvājumus rietumu kinoprojektos, un otra –Eiropas projektos. 

Interesanti, ka Rihards Lepers 2015. gadā ir piedalījies kursos un ir ieguvis kvalifikāciju improvizācijas teātrī, 2001. gadā Zviedrijā piedalījies sertificētos klaunu kursos Zviedrijā.

Rihardam Leperam ir sava žakešu un uzvalku līnija “A suit that fits” (no angļu valodas tulkojot “Uzvalks, kas der”). Ideja radās, kad aktieris saprata, ka Latvijā nevar nopirkt žaketi, kādu gribētu. Tad aktieris sāka apģērbus modelēt pats.

2014. gadā Rihards Lepers piedalās TV3 šovā "Izklausies redzēts”. Šovā ierindojas 2. vietā.

2017. gadā kopā ar Nauri Brikmani piedalās šovā “Blonds un vēl blondāks”.

2020. gadā kopā ar brāli Oskaru Leperu izveido tiešsaistes raidījumu “Vakarēšana ar brāļiem Leperiem”.  Raidījumā tiek izaicinātas divas iedvesmojošas personības pārbaudīt savas zināšanas par notikumiem Latvijā un pasaulē, un gūt atbildes uz jautājumiem par dažādiem faktiem.  

Izrādes:

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (2007-2016):

“Odesa – burvīgā pilsēta” (2007);

 “Tango ar Stroku” (2012,);

“Precinieki”;

“Miseria e nobiltà”.

Teātra Observatorija (2007-2012):

“Tas ir laiks”

“Ilgu tramvajs” (Micš, 2008);

“Ardievas ieročiem” (Rinaldi);

“Ja tevis nebūtu. Kabīrija Raimonda Paula melodijās” (Brunello);

 “Mēs” (Boriss);

“Aukstuma potes” (Artis, 2006);

“Edīte Piafa”

 “Absints” (Gandrīz Vīrs/ Bērns vēderā, 2009, Teātra Observatorija).

Citas izrādes:

“Tā tik bija vasara” (Muzikālais teātris 7);

“Pēdējā ekskursija”;

“Kolizejs”;

“Persiešu valodas stundas” (2017);

 “Māsa Kerija” (2019);

“Pīķa dāma” (2020).

Filmas:

2006. gadā filmā “Lai dzīvo bērni”;

2007. gadā Aigara Graubas filmā “Rīgas sargi”;

Aleksandra Hāna filmā “Jāņu nakts” (2007);

2008. gadā Brigitas Eglītes filmā “Vienīgā fotogrāfija”;

2009. gadā Armanda Zvirbuļa filmā “Mazie laupītāji”;

2010. gadā Jāņa Streiča filmā “Rudolfa mantojums”;

2012. gadā filmējas Aigara Graubas filmā “Sapņu komanda 1935”;

2013. gadā dienvidkorejiešu filmā “Bereullin”;

Turku filmā “Dügün Dernek” (2013) (tulkojumā no turku valodas “Kāzas”);

2014. gadā filmā “Duelis. Puškins – Ļermontovs”;

2015. gadā Daces Pūces īsfilmā “Sitiens”;

2018. filmā “Paris Song”;

“On one breath”(2018).

Seriāli:

“Saldais pārītis” (2006);

“Sieva uz pilnu slodzi”

“Svešā dzīve” (2007);

“Dakterīt, palīgā”

“Cerību iela 21” (2008);

“UgunsGrēks” (2009);

“Черный цветок” (tulkojumā no ukraiņu valodas “Melnais zieds”, 2016);

“Katrīna Lielā” (2015);

“Конвой” (no ukraiņu valodas tulkojot “Konvojs”, 2017);

 “Markus” (2019).

Dziesmas:

“Ceļu pāri tavam slieksnim kājas” (2015);

“Nāc manā istabā” (2016);

“Domu iela” (2016);

“Tu manu skatienu sien” (2019);

“Šoreiz bez asarām” kopā ar Adrianu Miglāni (2019).

Par Rihardu Leperu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Elza Āboliņa

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta