fotomākslinieks, Atmodas laika barikāžu
dalībnieks, saņēmis Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Tēvs Rūdolfs un mamma Līna. Tēvs aizrautīgs filatēlists, tēvam pieder
veikaliņš Rīgā, kurā pārdod grāmatas, rakstāmlietas un filatēliju. Mamma Līna
ir cepurniece, bet strādā arī citos darbos. Dzimis Rīgā. Kamēr abi vecāki
strādā, Rūdolfu Liepiņu pieskata divas vācu auklītes, tāpēc četru gadu vecumā
tīri labi runā vāciski, ko vēlāk pilnībā aizmirst. Tuvojoties
krievu karaspēkam, ģimene pārceļas pie radiem uz Ventspili, arī tur joprojām
turpinās kara darbība un pa naktīm, kad krievu lidmašīnas veic uzlidojumus, nākas
slēpties dārza bunkurā.
Rūdolfs Liepiņš ir precējies. Ar sievu Aiju
iepazinās studiju gados ballē. Ģimenē ir divas meitas un dēls.
Mācās 8. Dzelzceļa septiņgadīgajā skolā.
Rūdolfs Liepiņš nemācās pirmajā klasē, jo 1947. gada septembrī nav silto drēbju,
ar ko var apmeklēt skolu, pēc gada sāk uzreiz ar otro klasi. Pirmajos skolas
gados Rūdolfs Liepiņš ir teicamnieks, bet mācības īpaši neaizrauj. Mācības
turpina Ventspils 1. vidusskolā.[1]
Skolas laikā bioloģijas skolotāja Stepāne
skolniekus ved ekspedīcijās gar upju krastiem, no šī brīža Rūdolfu Liepiņu sāk
interesēt ceļošana. Ar Juri Jansonu kopā rīko novadpētnieciskās ekspedīcijas. Katru
gadu atvaļinājuma laikā Rūdolfs Liepiņš piedalās tūrisma braucienos. Fotogrāfs
ir jau iepazinis Bulgāriju, Dienvidslāviju, Nepālu un Indiju, apceļo arī
gandrīz visas brālīgās republikas. Ar sievu labprāt apceļo arī Latviju.
Ar fotografēšanu Rūdolfs Liepiņš sāk
nodarboties 13 gadu vecumā. Zināšanas gūst apmeklējot Ventspils Jauno tehniķu
stacijas foto pulciņu. Jau pēc gada jaunais fotogrāfs uzvar konkursā, kur kā
balvu iegūst fotoaparātu “Smena” un bilžu kopējamo aparātu. Institūta laikā arī
nodarbojas ar fotografēšanu, uzņemtās bildes attīsta un kopē pa naktīm paziņas
dzīvoklī.
Tālāk izglītojas Rīgas Politehniskajā institūtā,
apgūst celtnieka profesiju. Studiju gadus pavada kopā ar savu labu draugu
talsinieku Juri Jansonu. Rūdolfs Liepiņš iestājas inženieros, jo, pabeidzot
vidusskolu, vienīgais piecinieks ir matemātikā. Rūdolfs Liepiņš studē
eksperimentālā modeļa kursā. Vakaros mācās, pa dienu strādā rūpnīcas “VEF”
remontceltniecības cehā. Augstskolas diplomā ierakstītā profesija ir inženieris
celtnieks rūpniecības, lauksaimniecības un civilajā būvniecībā. Studiju laikā
aprecas ar draudzeni Aiju, lai pēc studijām pāri neizšķirtu un neaizsūtītu
katru uz savu pilsētu. Rūdolfu Liepiņu nosūta uz Ventspils Remontu un
celtniecības pārvaldi un sievu Aiju, kas absolvē ekonomikas fakultāti, aizsūta
uz Ventspils Statistikas pārvaldi.
Pēc institūta beigšanas, Rūdolfs Liepiņš ar
sievu atgriežas Ventspilī. Pilsētu ir grūti pazīt, sabraukuši ļoti daudz
strādnieku no citām padomju republikām, uzbūvēta naftas bāze, kā arī objekti
ostā. Vienu gadu Rūdolfs Liepiņš strādā Ventspilī, Celtniecības pārvaldē. Darbā
visa komunikācija notiek krievu valodā, neskatoties uz to, ka puse darbinieku ir
latvieši. Pēc nostrādātā gada ar talsinieka Jura Jansona palīdzību tiek
sameklēts darbs Talsu Starpkolhozu celtniecības organizācijā (SCO). Ieņemamais
amats – ražošanas un plānu daļas vadītājs. Strādājot ražošanas daļā, nācās
vairāk nodarboties ar papīru noformēšanu, materiālu pieprasījumu sastādīšanu,
darbu līgumu slēgšanu un tamlīdzīgiem darbiem. Kad PSRS sākās tā saucamā
„perestroika” (pārbūve), un Latvijā nodibinājās Latvija Tautas fronte, Rūdolfs Liepiņš
1989. gadā iesaistās Tautas Frontē.
Rūdolfs Liepiņš
tagad ir pensijā, nodarbojas ar savu sirdslietu – fotografēšanu, piestrādā kā ārštata
fotogrāfs laikrakstā “Talsu Vēstis”.
Talsu fotoklubā
Rūdolfs Liepiņš darbojas kopš pirmsākumiem.[2]
Daudzas Rūdolfa Liepiņa
fotogrāfijas par visdažādākajiem sižetiem publicētas laikraksta „Talsu Vēstis”
lapaspusēs. Pēc darba beigšanas SCO Rūdolfs Liepiņš veic pārrunas ar avīzes
“Talsu Vēstis” redaktoru par sadarbību. Rūdolfs Liepiņš kā mīnusu avīzes
fotogrāfa darbā min:
“Nesmukākais ir tas, ka pierodu arvien vairāk domāt priekš avīzes un mazāk par mākslas foto.”[3]
Fotomākslinieks
piedalās fotoizstādēs, Rūdolfa Liepiņa darbi ievietoti grāmatā „Talsi 7x7x7”. Šī
grāmata grāmatu konkursā “Zelta ābele 2008” skatītāju balsojumā uzvar un tiek
atzīta par skaistāko grāmatu 2008. gadā.
Radošajā darbībā
tuva ir daba dažādos brīžos un gadalaikos. Tā kā Rūdolfam Liepiņam jānēsā
brilles ar biezu briļļu stiklu, tas neļauj aparāta skatu meklētājā pārredzēt
visu kadru laukumu vienlaikus, tāpēc galvenokārt fotogrāfē to, kas nespēj ātri
aizbēgt.
2010. gadā R.
Liepiņš kopā ar citiem Talsu fotokluba dalībniekiem ar saviem darbiem piedalās Latvijas
Fotogrāfijas muzeja izstādē „Talsi dienā un naktī”.
2012. gadā Rūdolfs
Liepiņš atklāj darbu personizstādi. Izstādes nosaukums “Vienas vasaras
kokteilis”, taču Talsu fotokluba stingrie latviešu valodas ievērotāji tulko no
angļu valodas – “gaiļaste”. Šis tulkojums veiksmīgi atbilst fotogrāfa
uzņemtajām fotogrāfijām, fotogrāfijās ir notverti uzmācīgu odu bars, spilgtas
puķes, mazdārziņu krāšņums, autorallija piedzīvojumi un mazpilsētas burvība
siltajos gada mēnešos.
Materiālu sagatavojusi Elza Āboliņa
Talsu Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta