Lote (Šarlote) Lindenberga-Urga

(Kolka)

(1866. gada 13. novembris – 1945. gada 1. decembris)

lībiešu dzejniece, folkloras zinātāja, dziesmu teicēja

Īstajā vārdā – Šarlote Lindenberga-Urga.[1]

Dzimusi Lūžņas ciema “Dūču” mājās. Tēvs – Didriķis Urga nācis no Lielirbes, māte – Nēze Apše no Pizes ciema Tiesnešu mājām. Lotes Lindenbergas-Urgas māsa Anna Ernestovska arī bijusi dziesmu teicēja.[2] Dzintars Kļaviņš rakstā "Lielāko līvu dziesminieci pieminot” 1995. gadā rakstījis:[3]

"Viņas tēva dzimtās mājas bijušas Lielirbes Valki; no tejienes arī samērā nepazītais uzvārds Urga (valks, strauts). Viņš ieprecējies Lūžņā, kur tad arī pasaulē nākušas meitas Anna un Lote."

Mācījusies Pizes pamatskolā.

Strādājusi par aukli krodzinieka Koha un Miķeļbākas cēlāja Šterna ģimenēs, kā arī par mājkalpotāju Ventspilī pie Latviešu biedrības ekonomes Rēbergas.

1887. gadā Lote apprecējusies ar Pēteri Lindenbergu, gandrīz 20 gadus nodzīvojusi Ventspilī, bet mūža nogalē pēc Pirmā pasaules kara atgriezusies Lūžņā.

Savu iepriekšminēto rakstu Dzintars Kļaviņš noslēdzis ar vārdiem:[4]

"Pats jaukākais ir tas, ka no Lotes Lindenbergas dziesmu pūra caurcaurēm izstaro tas dzirkstošais dzīvesprieks, tas „lībiskais optimisms”, kas būtu saudzējams un kopjams kā acuraugs pat tad, kad šodiena un nākamība tēlojas itin skumjās krāsās. Nevaru to neatgādināt, zinot, ka šodien dziesminieces tēva dzimtajā ciemā Lielirbē piemājojot četri, bet Lūžņās – trīs patstāvīgi iedzīvotāji..."

Igauņu folklorists Oskars Loritss Loti Lindenbergu-Urgu dēvējis par “lielāko līvu dziesminieci, kuras devumu vēl paspēts iemūžināt”. Oskara Loritsa sastādītajā krājumā „Volkslieder der Liven” (Lībiešu tautas dziesmas) ievietotas 200 Lotes Lindenbergas-Urgas teiktās dziesmas. No viņas dziesmu repertuāra fonogrāfiskajos pierakstos iegūta 21 dziesmas melodija. Viņa teikusi arī apmēram trīsdesmit teikas un nostāstus. Lote Lindenberga-Urga bijusi lielākā lībiešu tautasdziesmu, teiku, pasaku un mīklu zinātāja.[5]

Oskars Loritss par Loti Lindenbergu-Urgu sacījis:[6]

"Lote vispār bija garīgi noskaņota. Viņa ļoti vēlas lasīt un arvien cenšas panākt garīgu saskaņu ar pasauli, cenšas atbrīvoties no apkārtnes māņticības važām un dzīves sagandēšanai ar ienaidu un burvībām. Bet ko gan viņa var atrast nabadzīgā Zvejniekciemā, kur nav citas lasāmvielas kā vien avīzes lapa, mācību grāmatas un garīga literatūra. Lote ar savu labo atmiņu arvien varēja pateikt, kuru dziesmu viņa dzirdējusi vecāku sētā un kuru lasījusi kādā grāmatā."

Informācija par Loti Lindenbergu-Urgu un viņas darbiem iekļauta arī Valdas Marijas Šuvcānes 2003. gadā sastādītajā grāmatā „Lībiešu folklora”.[7]

Lote Lindenberga-Urga apbedīta Lūžņas kapsētā.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta