Līvu Jurka (foto no httpliteratura.lvlvpersonLivu-Jurka872858)
Līvu Jurka (Juris Puriņš)
(Lībagi)
rakstnieks, satīriķis, žurnālists, vairāku grāmatu autors
Īstajā vārdā – Juris Puriņš. Pseidonīms – Celmu Jurka.[1]
Dzimis Vecmuižas “Aurmaņos” kalpa ģimenē.[2]
Mājas atradušās skaistā vietā - Daugavas krastā starp Ķegumu un Lielvārdi.[3]
No 1886. gada līdz 1889. gadam mācījies Līves pagastskolā.
Mācības turpinājis pašmācības ceļā.[4]
1899. gadā strādājis par Kaļķu tirgotāja Depreija mācekli
Rīgā, vēlāk mācījies dārzkopību.[5]
Pirmās Līvu Jurkas satīriskās publikācijas parādījušās
1902. gadā Eduarda Treimaņa-Zvārguļa vadītajā “Pēterburgas Avīžu” pielikumā
“Purva malā”, vēlāk arī “Zobgala kalendārā”.[6]
Piedalījies 1905. gada revolūcijā. 1906. gadā devies uz
Pēterburgu, kur rediģējis satīrisku rakstu krājumu “Rīkstes” un tā turpinājumus
“Pēriens”, “Spītnieks” un “Spēriens”. 1907. gadā rediģējis humoristiski
satīrisko rakstu krājumu “Ar smalkiem bērza žagariem” un “Modernu sieviešu
mīlestības dziesmas”. Līvu Jurka darbojies arī žurnālā “Svari” un citos
satīriskos izdevumos.[7]
1907. gadā emigrējis uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur
dzīvojis Klīvlendā, Lavrensā un Mineapolē.[8]
Rakstījis koporganizācijas laikrakstam “Strādnieks” satīriskus stāstiņus un
dzeju.[9]
Amerikā iepazinies ar neretieti Mariju Vītolu un apprecējies.[10]
Līvu Jurka ar sievu Mariju ASV Mineapolē ap 1907. gadu (foto no Talsu novada muzeja krājuma)
Latvijā Līvu Jurka ar sievu varējuši atgriezties
tikai 1913. gadā. Atgriežoties Latvijā, dzīvojuši Marijas tēva mājās Neretas “Liel-Uņķenos”.[11]
Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju. Tur
dzīvojis no 1915. gada līdz 1918. gadam.[12]
Atgriežoties dzimtenē, dzīvojis Neretas “Liel-Uņķenos” un
nodarbojies ar dārzkopību, pievēršoties satīriskā kalendāra “Rīkstes” izdošanai
un publikācijām periodikā. Sagatavojis arī kopoto rakstu pirmo sējumu, kas
izdots 1940. gadā.[13]
Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis
Stendes “Kapteiņos”, bet no 1949. gada – “Šķepastos”.[14]
Līvu Jurka Lībagu pagasta ''Šķepastos'' 1950. gados (foto no Talsu novada muzeja krājuma)
Nodarbojies arī ar literāru darbu
tulkošanu.[15]
Līvu Jurka apbedīts Lībagu pagasta Ozoliņu kapsētā blakus savai
dzīvesbiedrei.[16]
[1] literatura.lv. Līvu Jurka. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/Livu-Jurka/872858 [sk. 29.10.2020.].
[2] Dūdiņa, B. (rād. sast.) (2003). Latviešu
rakstniecība biogrāfijās. 376.lpp.
[3] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri
Lībagiem. 458.lpp.
[4] Dūdiņa, B. (rād. sast.) (2003). Latviešu
rakstniecība biogrāfijās. 376.lpp.
[5] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri
Lībagiem. 459.lpp.
[6] Turpat.
[7] Dūdiņa, B. (rād. sast.) (2003). Latviešu
rakstniecība biogrāfijās. 376.lpp.
[8] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri
Lībagiem. 459.lpp.
[9] Zvejnieks, K. (1996). Nemiera
negaisi. 286.lpp.
[10] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri
Lībagiem. 459.lpp.
[11] Turpat.
[12] Dūdiņa, B. (rād. sast.) (2003). Latviešu
rakstniecība biogrāfijās. 376.lpp.
[13] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri
Lībagiem. 459.lpp.
[14] Dūdiņa, B. (rād. sast.) (2003). Latviešu
rakstniecība biogrāfijās. 376.lpp.
[15] literatura.lv. Līvu Jurka. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/Livu-Jurka/872858 [sk. 29.10.2020.].
[16] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri
Lībagiem. 459.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
