Armands Melnalksnis

  (Strazde)

(1943. gada 15. maijs)

dzejnieks, publicists, mākslinieks 

Dzimis Strazdē ārsta ģimenē[1].

1968. gadā beidzis Rīgas 24. vakara vidusskolu.

1979. gadā beidzis Augstākos literatūras kursus Maskavā[2].

Darba gaitas sācis 16 gadu vecumā. Strādājis par kopētāju laborantu ZA, strādnieku Autoelektroaparātu rūpnīcā, sanitāru Ātrās palīdzības stacijā, konsultantu Dabas aizsardzības biedrībā. Bijis korektors Ogres tipogrāfijā. 1977. gadā bijis Rakstnieku savienības konsultants referents, izdevniecības “Liesma” redaktors (1979 – 1981), Latvijas Reklāmas aģentūras redaktors (1988 – 1990), Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes sekretārs. Bijis uzņēmuma " Vidzemes tirgus’’ direktors[3].

Rakstnieku savienības biedrs kopš 1975. gada[4].

Iznākuši dzejoļu krājumi „Mainība” (1973), ”Karsts sudrabs vēja dūdās” (1978), ”Tāda sirds” (1982), ”Mīlu – nemīlu” (1996). Armands Melnalksnis ir autors  grāmatai "Zvaigznei tikai stunda" (2004.gads)  par Itas Kozakevičas dzīvi un likteni[5].

Atdzejojis no krievu valodas. Rakstījis dziesmu tekstus populārām septiņdesmito gadu teātra izrādēm „Reiz Jaungada naktī” (komponists P. Plakidis), „Stārķa matemātika” (komponists  A. Kublinskis) u. c . Armands Melnalksnis ir daudzu publikāciju autors[6].

Kopš 2004.gada Armands Melnalksnis dzīvo Vācijā, nodarbojas ar datorgrafiku u.c. mākslas veidiem, bijušas vairākas viņa darbu izstādes gan Vācijā, gan Latvijā. 2009. gada 6. maijā Armands Melnalksnis Latvijā, Jūrmalā, Aspazijas mājā Dubultos atklāja  izstādi "Quando – 66". Sint Art – sintētiskā māksla – tā savus vizuālos eksperimentus datorgrafikas tehnikā nodēvējis dzejnieks – mākslinieks. Lielā daļā izstādē redzamo darbu bija skatāma dzejnieka tagadējā  mājvieta – Bavārijas pilsēta Amberga[7].

Armands Melnalksnis iesaistījies LTF aktivitātēs – strādājis LTF orgkomitejā un koordinācijas centrā kopā ar Itu Kozakeviču dibinājis nacionālās biedrības un to Asociāciju[8].

Paldies Armandam Melnalksnim par viņa rakstu Talsu ‘’Koklētāja’’ ilgais ceļš”.  Tas ir rakstīts Bavārijā 2012. gada 29. jūlijā. Atrodas Talsu Galvenās bibliotēkas novadpētniecības fondā. Raksts atklāj sarežģīto, garo, problēmu bagāto, taču arī skaisto ceļu no idejas līdz brīdim, kad Dundagas mežos atrasts akmens bluķis. To savā laikā pats K. Zemdega bija izvēlējies Koklētājam un pat iecirtis tajā savu zīmi, līdz brīdim, kad Vilnis Titāns pieminekļa pamatnē iekaļ vienkāršos, lakoniskos, bet neapstrīdami liecinošos vārdus “Latvijas saulei”[9].

Savu rakstu Armands Melnalksnis noslēdz ar vārdiem:

“Tagad dzīvoju tālu no Talsiem un Dzimtenes, un diez vai man laimēsies tikt tajā paglabātam. Tomēr mani iedrošina un sasilda viena vienīga doma – lai kur esmu, lai kur mani guldītu Zemeslodē, daļa manis, mana sirds, mana mūža centienu un darbu, paliek baltajos Talsos. Ķēniņkalnā. Pie ezera”[10].

Par Armandu Melnalksni kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2023

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta