Ādolfs Mežmalietis

03.07.1906.–14.03.1964.

žurnālists

Dzimis Nurmuižā (Šķēdē). Bijis laikraksta „Talsu Balss” redaktors. Apglabāts Rīgā.

Personiskā informācija

Publicitātē pazīstams kā Ādolfs Mežmalietis; pirmais no personvārdiem (Johans) publicitātē netiek minēts. Dzimis Nurmuižas (Šķēdes) „Mūrniekos”; mežsarga dēls. Tēva vārds Kristaps, mātes – Tija, sieva – Milda (dzimusi Cīrule). Mācījies Laidzes pamatskolā un Talsu Valsts ģimnāzijā. Izglītību turpinājis Maskavas tautas universitātē.
Miris 1964. gada 14. martā; apglabāts Rīgas Meža kapos.

Darbība

Laikraksta „Kurzemes Vārds” 1938. gada 12. februāra numurā ievietots raksts „Kurzemes prese”, kur starp citu Kurzemes laikrakstu redaktoriem iespēja iepazīties arī ar mūsu novada laikrakstu un tā redaktoru:

„„Talsu Balss”, vienīgais Talsu novada laikraksts, iznāk Talsos jau 15. gadu vienreiz nedēļā – piektdienās. Laikraksts dibināts 1923. gada jūlijā. Talsos toreiz jau iznāca laikraksti (brīžiem pat 4), bet tie pauda latviešiem svešas idejas. Tamdēļ vietējie nacionāli noskaņotie latvieši bez partijas izšķirības sadevās rokās un nodibināja jaunu laikrakstu ar virsrakstā minēto nosaukumu, kura uzdevums bija saukt un aicināt Talsu novada latviešus cīņā par vienotu latvietību un stipru savu tēvzemi. Visi pārējie Talsu laikraksti savu mūžu izbeidza lasītāju trūkuma dēļ. Tagad, pieaugot lasītāju skaitam, „Talsu Balss” paplašinās no 4 uz 8 lappusēm. Pa laikam ievieto arī ilustrācijas. Velta plašu informāciju sava novada dzīvei. „Talsu Balsi” jau piecus gadus rediģē Ādolfs Mežmalietis”.

Talsu un Tukuma studentu biedrības sagatavotajā enciklopēdisko rakstu krājumā „Talsu novads” (Rīga, 1935.–1937.) lasāms:

„„Talsu Balss” – bezpartejisks, nacionāls nedēļas laikraksts. Iespiests J. Glūdas un biedru spiestuvē. 1. gads – 1924. Redaktors Arkādijs Eglītis. Nr. 1 iznācis 4. jūlijā (skat. iepriekšējo rakstu, kur minēts cits iznākšanas gads – 1923. M. L.)”.

Šajā enciklopēdisko rakstu krājumā „Talsu novads” lasāms, ka Ādolfs Mežmalietis par laikrakstu atbildīgais ir no 1933. gada oktobra.

Novadpētnieks Imants Tamsons laikraksta „Talsu Vēstis” 2009. gada 23. aprīļa numurā publicētā rakstā „Aviācijas svētki uz Talsu ezera” stāsta par šo neikdienišķo notikumu, kurā piedalījies arī tā laika novada laikraksta redaktors Ā. Mežmalietis. Vērts pavērt ieskatu šajā Talsiem ļoti savdabīgajā notikumā, ko mūsu šodienai sniedz Imanta Tamsona apraksts:

„Pirms 74 gadiem Talsu pilsētas galvam Aleksandram Reizniekam piezvanīja no Latvijas Aviācijas pulka – Talsos 5. martā nosēdīšoties vairākas lidmašīnas. Talsenieki šo vēsti uzņēma ar smīnu, jo lidoņi bija solījušies jau vairākkārt, bet nekad to neizdarīja. (..) Lidmašīnu nosēšanās bija paredzēta uz Vilkmuižas ezera ledus. Jau astoņos rītā uz ezera dega trīs ugunskuri orientierim. Deviņos pie apvāršņa parādījās pirmā lidmašīna. (..) „Talsu Balss” rakstīja: „Talsinieku skeptiskie smīni, ieraugot nosēdušos lidmašīnu, tūliņ pārvēršas priecīgā smaidā. Ļaužu straumes plūst nepārtraukti uz ezera. Vietējo skolu mācību gaitā pēkšņi iestājas neparedzēts pārtraukums, jo jaunatni nekādi nevar noturēt klasēs, tiem jāskrien laukā un jāredz daudzkārt gaisā apbrīnotais sidrabputns zemes virsū, jāaptausta tā spārni un propellers, jāapbrīno drošsirdīgie lidoņi eskimosiem līdzīgos tērpos. (..) Pēdīgi lidoņi, ar rokas vēdieniem atsveicinādamies no talsiniekiem, sarindojās grupās un tiešā ceļā traucās atpakaļ uz Rīgu, kur pēc apmēram 30 minūtēm laimīgi nosēdušies. Ļaužu jūra, redzējuma piepildīta, patīkamā apmierinātībā pamazām izklīda, lai naktī sapņos paši personīgi paceltos ar vienu no sidrabputniem pāri mākoņu grēdām…” secina „Talsu Balss” raksta autors – laikraksta redaktors Ādolfs Mežmalietis.”

Avoti

Attēls: Grāmatnieks, K. (atb. red.). (1938). Kurzemes prese. Kurzemes Vārds, Nr. 35. 12.02. 8. lpp.

Par Ādolfu Mežmalieti kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta