Foto no grāmatas " Dievu ugunīs"
Kārlis Miesnieks
Dzimis Mērsragā, taču vēlāk pārceļas uz dzīvi Laidzes" Pēčās". Viņa tēvs – Kārlis Miesnieks – Mērsraga skolas skolotājs. Mācījies Laidzes skolā. Talsu tautas teātrī piedalījies masu skatos izrādē “Skroderdienas Silmačos”.
1969. gadā beidzis Latvijas Valsts konservatoriju. LPSR Operas un baleta teātra solists kopš 1969. gada. Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1976). Lielākās lomas: Valgudis A. Kalniņa „Baņuta”; Mefistofelis Š. Guno „Fausts”; Baziloi Dž. Rosīni „Seviljas bārddzinis”; titulloma M. Musorgska operā „Boriss Godunovs” un daudzas citas.
Karaļa Renē lomā Nacionālajā operā.
Žurnālā „Lauku Dzīve” 1991. gada 4/5 numurā ievietotajā Diānas Spertāles rakstā „Kamēr vēl grieze griež” lasāms:
„Arī pats Kārlis, kaut gan vairāk nekā trīs gadu desmitus jau dzīvo Rīgā un dzied, tomēr sevi uzskata par „laucinieku caur un cauri”. Tālab tik viegli ar viņu vedas saruna par zemīti, vecām lauku sētām, mežiem, mežiem, purviem, ābeļdārziem. K. Miesnieks saka: “Bērnību pavadīju Mērsragā, tur govis laizīja īstu dzelzs zāli. Laidzē, kur pārcēlāmies vēlāk, jau bija laba zālīte” [1].
Par saviem skolas gadiem mākslinieks stāsta žurnālistam Raitim Kalniņam rakstā „Savu balsi lieku klāt” („Skola un Ģimene”, 1988, Nr. 6):
„Talsu vidusskolai bija atmests ar roku, jo kuram gan nav gribējies paloderēt. Tad jau drīzāk bija vēlēšanās rosīties par jaunceltņu sastatnēm, pastrādāt sakaru kantorī. sacīts, darīts un – izdarīts. Vasaru viduči aizskrēja kolhozā lauku darbu karstumā. Jā, arī krāvējs (vai, kā tagad godā, ekspeditors) viņš ir bijis. Bet kur gan zeperim tāda alerģija pret skološanos tajā laikā, kad avīzes daudzināja „vispārējas alkas pēc zināšanām”? Dziedātājs nosmīn. Viņš sakās jau kopš bērna kājas esam redzējis skolas ķēķa pusi. Tēvs bijis pamatskolas skolotājs, vispusīgi spējīgs skolot, kā jau tas lauku skolmeistariem klājies. Mērsragā mācījis krievu valodu, ierādījis matemātiku, pazīstinājis ar literatūru. Bet tās mokas un klapatas, kas ap skolotāja amatu piņķerējušās, zēnam uz paša ādas nav gribējies izjust. Laidzes septiņgadīgā skola uzburtību uz zinībām arī nespēja uzturēt spēkā. Pat ne Talsu „gaismas pils”, ja reiz puisietim sākušies kumeļa gadi. Un tad kā brīnums nāca vēlēšanās konservatorijā izskoloties par operdziedātāju. Kārlis nokārtoja visus vidusskolas parādus, iestājās savā augstskolā un to lieliski absolvēja” [2].
Kārlis Miesnieks dziedājis Talsu koros solo. Bijuši gadi Valsts akadēmiskā kora "Latvija" rindās, tad Latvijas Nacionālās operas solistu saimē, bet pēdējos gados aktīva iesaistīšanās vīru koros. Godinot savu novadnieku un kopjot atceri, Laidzē 2015. gada 22. augstā brīvdabas estrādē “Ziedgravas” notika līdz tam nebijis pasākums – Mazie Opermūzikas svētki. Idejas autore – Laidzes brīvā laika pavadīšanas centra vadītāja Marika Laursone. Īpašais viesis un svētku krusttēvs bija kādreizējais Laidzes iedzīvotājs, Latvijas nacionālās Operas bass Kārlis Miesnieks [3].
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2025
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
