Kārlis Mīlenbahs
valodnieks, skolotājs
Valodnieks un skolotājs Kārlis Mīlenbahs dzimis Kandavas pagasta Šķūtēs mežsarga ģimenē[1].
Kārļa Mīlenbaha tēvs Matīss Mīlenbahs, senas lībiešu dzimtas pārstāvis, Šķūtēs sāka saimniekot 19. gadsimta četrdesmitajos gados. Lai arī pats agri kļuvis bārenis, viņš bija ieguvis tiem laikiem pietiekami labu izglītību, prata vācu valodu un strādāja par kroņa mežsargu. 1847. gadā Matīss apprecējās ar Katrīnu Neimani un abi izaudzināja sešus bērnus: Lību, Grietu, Kārli, Jāni, Frici un Mariju. Visi trīs M. Mīlenbaha dēli beidza Tērbatas universitāti un ieguva augstāko izglītību. Jānis jeb Žanis kļuva par ārstu, Fricis – par teologu[2].`
Kārlis Mīlenbahs skolas gaitas sācis Kandavas pagastskolā. Kandavas pagastskola tolaik skaitījās viena no labākajām Talsu apriņķa pagastskolām. Tajā viņam bija jāapgūst 10 priekšmeti, tai skaitā arī vācu valoda. Redzēdams skolnieka spējas, Kandavas mežkungs ieteica K. Mīlenbahu sūtīt mācīties uz Tukuma apriņķa skolu – lai pēc tur iegūtajām priekšzināšanām viņš varētu iestāties mežkopības skolā un kļūt par mežkungu. Pašu Kārli Mīlenbahu gan šādas iespējas neapmierināja. Viņu vairāk saistīja vēsture, literatūra un valodas[3].
Mācības K. Mīlenbahs turpinājis Tukuma apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā[4].
Laikā no 1876. līdz 1889. K. Mīlenbahs Tērbatas universitātē studē klasisko filoloģiju. Saņēmis zelta medaļu. Tērbatas studiju laikā K. Mīlenbahs kļūst arī par vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedru[5].
Tērbatā studējošā inteliģence labprāt pulcējās latviešu rakstniecības vakaros, kuros K. Mīlenbahs ierosināja pierakstīt referātos dzirdētos apvidvārdus, kuri visiem klausītājiem nav saprotami. Arī pats K. Mīlenbahs šajos vakaros lasīja referātus, piemēram, "Par latvju precībām pēc tautas dziesmām”, "Par valodniecības nozīmi” un citus[6].
K. Mīlenbahs savu ģimeni nodibināja pēc Tērbatas universitātes beigšanas, uzsākdams darba gaitas Talsos. Par viņa precībām bija rakstīts presē, par to raksta arī Ina Druviete grāmatā "Kārlis Mīlenbahs un viņa laikmets”:
"Skolu kuratorijas darbvedis Vilhelms Krobergs, daļēji pārvācojies latvietis, uzaicina K. Mīlenbahu pasniegt viņa meitām Marijai un Minnai latviešu valodas stundas. Kronbergu mājās tiek noslēpti vācu žurnāli un romāni, redzamās vietās tiek izliktas latviešu grāmatas, „Pēterburgas Avīzes”, „Latvijas Zemkopis” un citi latviešu laikraksti. Meitas no “Dziesmu rotas” iemācās spēlēt latviešu tautas dziesmas. Mīlenbahs bieži ciemojas Kronbergu mājās un vienlīdz labi iepatīkas abām meitām. Kārlim simpātiskāka tomēr šķiet vecākā, Marija. Lai greizsirdīgā Minna neizjauktu saderināšanos, māte saderināšanās dienā ieslēdz Minnu pagrabā[7].
Talsos K. Mīlenbahs strādājis par vācu valodas virsskolotāju un apriņķa skolas priekšnieku. Talsu apriņķa skolā mācības notika vācu valodā, lai arī valdīja latvisks gars. Tur bija augstas prasības un skolas beidzēji bez sarežģījumiem varēja turpināt mācības ģimnāzijā[8].
1889. gadā K. Mīlenbaha ģimene pārceļas uz Jelgavu. K. Mīlenbahs strādā Jelgavas ģimnāzijā par vācu valodas virsskolotāju. K. Mīlenbahs bez vācu valodas vēl fakultatīvi ģimnāzijā pasniedza latviešu valodu un mācīja arī ticības mācību. Stundu skaits tomēr bija mazs. Turklāt bija paredzēts seno valodu un vācu valodas mācīšanu Jelgavas ģimnāzijā pārtraukt pavisam[9]. 1895. gadā K. Mīlenbahs ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur līdz pat mūža beigām strādāja Aleksandra ģimnāzijā[10].
Kārlis un Marija Mīlenbahi nodzīvoja ilgus un laimīgus gadus. 1888. gada 2. oktobrī piedzima pirmais dēls Kārlis, bet 1889. gada 11. novembrī – otrais dēls Fēlikss. K. Mīlenbahs bija labās attiecībās arī ar saviem brāļiem un māsām, un grūtos brīžos viņi cits citam centās palīdzēt visa mūža garumā[11].
Īpaši smagi pārdzīvojumi Kārlim un Marijai Mīlenbahiem bija laikā, kad saslima viņu jaunākais dēls Fēlikss, kuram bija nepieciešama ārstēšanās Francijā un Vācijā. K. Mīlenbahs bija spiests uzņemties lielu pedagoģisko slodzi, lai apmaksātu ārstēšanās izdevumus. Tikai sākot no 1913. gada, "Lettonia” filistru palīdzības biedrība piešķīra K. Mīlenbaham pabalstu 500 rubļu apmērā gadā. Bija izpelnīta arī pensija, tomēr rūpes par ģimeni neļāva atteikties no skolotāja darba[12].
Latvijas kultūras dzīvē K. Mīlenbahs vispirms ienāca kā tulkotājs. Laikā no 1890. līdz 1895. gadam viņš iztulkoja Homēra "Odisejas” pirmos astoņus dziedājumus. Šis tulkojums pierādīja, ka K. Mīlenbaham piemita arī dzejnieka talants[13].
Pirmais publicētais raksts "Latviešu valoda” parādījās žurnālā "Pagalms” 1881. gadā ar pseidonīmu Līgciemnieks. Tikai pēc gadiem kļuva zināms, ka raksta autors ir Kārlis Mīlenbahs un šis ir viņa paša izvēlēts pseidonīms.
1891. gadā iznāca K. Mīlenbaha darbs "Par valodas dabu un sākumu”[14]. Viņš ir sagatavojis arī "Latviešu valodas vārdnīcas” četrus sējumus. 1895. gadā latviešu valodas mācību grāmatu sarakstīja arī K. Mīlenbahs. 1898. gadā iznāca viņa sarakstītā grāmata "Teikums”.
No 1904. gada līdz mūža beigām K. Mīlenbahs bija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļas vadītājs, un no 1901. līdz 1914. gadam tās "Rakstu krājuma” redaktors.
1900. gadā Kārlis Mīlenbahs kopā ar Jāni Endzelīnu uzsāka latviešu valodas dialektu studijas. Viņi kopā apceļoja Latviju un vāca latviešu izlokšņu materiālus. Savāktie materiāli parādījās kopdarbos "Latviešu valodas izloksnes, teksti un apraksti’’ un "Latviešu gramatika”[15].
K. Mīlenbahs rakstījis arī recenzijas par literatūras un folkloras jautājumiem, iesaistījies polemikā ar Raini par J. Gētes "Fausta” tulkojumu, sarakstījis „Īsu apcerējumu par latviešu dzejas valodu”.
Vērtīgākais K. Mīlenbaha devums ir "Latviešu valodas vārdnīca”. Tajā ietverts bagāts leksikas materiāls no daiļliteratūras, folkloras, periodikas un latviešu izloksnēm. K. Mīlenbahs paguva manuskriptu apstrādāt līdz vārdam “patumšs”. Šo darbu pēc Mīlenbaha nāves pabeidza un izdeva Jānis Endzelīns laikā no 1923. gada līdz 1932. gadam[16].
1998. gadā Latvijas ZA nodibina Mīlenbaha balvu par ieguldījumu latviešu lietišķajā valodniecībā[17].
Kandavā dižā valodnieka vārdā nosaukta vidusskola. Talsos, pilsētā, kurā ilgus gadus Mīlenbahs bijis cienīts, mīlēts un godāts skolotājs, viena no ielām nosaukta viņa vārdā[18].
Dižais mūsu tautas valodas pētnieks, sargātājs un kopējs Kārlis Mīlenbahs mūžībā aizgājis 1916. gada 27. martā. Būdams bēgļu gaitās Veravā kopā ar Aleksandra ģimnāziju. 1916. gada 2. aprīlī valodnieku guldīja zemes klēpī blakus sievai Marijai Rīgas Lielajos kapos[19].
Kandavas pilsētas kapsētā netālu no baznīcas ir kandavniekiem cieņā un godā turama kapavieta, kur apglabāti Kārļa Mīlenbaha vecāki. Matīss un Katrīne Mīlenbahi [20].
[1] Laukmane, Maija. Piederība : jautājumi un atbildes par Kandavu, un ne tikai... / Maija Laukmane, Ziedīte Začeste; māksl. Anita Lūsēna, Jurģis Muska. - [Kandava : Kandavas novada pašvaldība, 2015]. - 29 lpp. : il. - (Domājamā grāmata ģimenei).
[2] Turpat.
[3] Turpat.
[4] Turpat
[5] Turpat.
[6] Druviete Ina. Kārlis Mīlenbahs / I. Druviete ; Latvijas ZA Valodas un literatūras institūts. - Rīga : Zinātne, 1990. - 283 lpp. - Personu rād.: 267.-282. lpp.
[7] Laukmane, Maija. Piederība : jautājumi un atbildes par Kandavu, un ne tikai... / Maija Laukmane, Ziedīte Začeste; māksl. Anita Lūsēna, Jurģis Muska. - [Kandava : Kandavas novada pašvaldība, 2015]. - 29 lpp. : il. - (Domājamā grāmata ģimenei).
[8] Turpat.
[9] Turpat.
[10] Turpat.
[11] Turpat.
[12] Turpat.
[13] Turpat.
[14] Laukmane, Maija. Piederība : jautājumi un atbildes par Kandavu, un ne tikai... / Maija Laukmane, Ziedīte Začeste; māksl. Anita Lūsēna, Jurģis Muska. - [Kandava : Kandavas novada pašvaldība, 2015]. - 29 lpp. : il. - (Domājamā grāmata ģimenei).
[15] Turpat.
[16] Turpat.
[17] Turpat.
[18] Turpat.
[19] Turpat.
[20] Turpat.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2023
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
