Vilnis Mitlers

(Dundaga)

(1930. gada 26. oktobris – 2012. gada 24. decembris) 

mežkopis, meža darbinieks, Dundagas izloksnes pētnieks, grāmatas autors

Mitleru dzimta jau vairākās paaudzēs dzīvojusi Dundagā. Viļņa Mitlera vecvectēvs Ansis Mitlers bijis Dundagas muižas kalps, savukārt vectēvs Andrejs Mitlers 1888. gadā pabeidzis Vecsātu zemkopības skolu, bijis Ķurbes pusmuižas pārzinis, piedalījies 1905. gada notikumos Dundagā un vēlāk izsūtīts uz Sibīriju. Viļņa Mitlera tēvs Fricis Mitlers dzimis Dundagas pagasta Ģipkas ciema “Puriņos”. 1915. gadā iestājies 6. Tukuma strēlnieku bataljonā, bet 1919. gadā piedalījies Atbrīvošanas cīņās pret vāciešiem un lieliniekiem. Vēlāk ieguvis zemi jaunsaimniecībai Āžu pusmuižā.[1]

Tēva iekoptajos «Rubeņos» pavadītajās bērnu dienās un skolas laikā Dundagā veidojusies Viļņa Mitlera darba, vietējā apvidus dabas un kultūrvēstures vērtību apziņa.[2] Vilnis Mitlers strādājis Ezeru mežniecībā, vēlāk Dundagā, sasniedzot izcilus panākumus Dundagas MRS stādaudzētavas izveidē un attīstībā. Viļņa Mitlera ikdiena pagājusi saskarsmē ar meža darbiniekiem, iedzimtiem dundadzniekiem, kuri lieliski pārzinājuši un sarunvalodā lietojuši Dundagas izloksni.

Vilnis Mitlers aptuveni 20 gadu garumā apkopojis Dundagas izloksnes vārdu, atmiņu stāstu un izteicienu krājumu, kuru mūža nogalē uzdāvinājis Kubalu skolas -muzejam ar novēlējumu nodot šo darbu sabiedrībai. Ar Valsts Kūltūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu sagatavots, Ivara Abaja sastādīts un 2015. gada nogalē izdots Kubalu skolas – muzeja III rakstu krājums “Vilnis Mitlers. Dundznik valad”.[3] Izdevumā iekļautā skaidrojošā vārdnīca ietver ap 3700 vārdu un izteikumu ar valodas paraugiem, tekstu krājums — 51 nostāstu un autora piedzīvoto notikumu pierakstu un izteicienu apkopojums — ap 430 izteikumu un parunu.[4]

Vilnis Mitlers par Dundagas izloksni:[5]

"Otrā kara laikā sākās kolosāls bēgļu pieplūdums no citiem Latvijas novadiem. 1944.–1945. gadā un tūlīt pēc kara cilvēki bēga no savām bijušajām dzīves vietām, baidīdamies no represijām un mēģināja «pazust»  Kurzemē,  tai  skaitā  arī  Dundagā.  Tam  sekojošie  kolhozi,  kad  vecāki  centās  jauno  paaudzi aizdzīt  no  laukiem  (kolhoziem)  uz  jebkuru  pilsētu, laukos  un  mežā  palika  «tikai  muļķi»  no  jaunās paaudzes. Palika un runāja izloksnē tikai vecie, un izloksne mira reizē ar viņiem. Pašlaik (1996. gadā) izloksni atceras (kaut gan ikdienā parasti nerunā) un zina arī īpatnējos priekšmetu nosaukumus cilvēki, kuri no senču senčiem ir iedzimtie un kuru vecums pāri 60 gadiem. Pēc īsāka vai garāka laika Dundagas izloksne un īpatnējie priekšmetu un darba rīku nosaukumi mirs reizē ar pēdējiem iedzimtajiem. Jaunie maisās un jūk kā pelni vējā. Ļaužu kustība, kas jau bijusi tik liela, arvien palielinās. Dundagas iedzimtie nespēj ienācējus asimilēt, bet paši ir asimilējušies vai strauji asimilējas vispār lietotajā latviešu valodā ar tās priekšmetu un darba rīku nosaukumiem."1995. gada 18. novembrī Dundagas pagasta padome iedibinājusi prēmiju “Par mūža ieguldījumu Dundagas pagastam”, kuru 1997. gadā par ilggadīgu kokaudzētavas vadīšanu, pagasta “zaļās rotas” aizsardzību un popularizēšanu saņēmis arī Vilnis Mitlers.[6]

Par Vilni Mitleru kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta