Dzimis Lugažu pagastā[1].
Vidējā izglītība. Studējis dabaszinātnes.
Iesaukts krievu armijā 1915. gada septembrī. Beidzis Vladimira karaskolu Petrogradā. Dienējis rezerves daļās līdz pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem[2]. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. februārī.
1919. gada 30. aprīlī lielinieki uzbruka Valkai un mēģināja pārtraukt dzelzceļa satiksmi starp Valku un Rūjienu. K. Opmanis kopā ar 45 kareivjiem atsita vairākkārtējus uzbrukumus Ērģemes stacijai. Dodoties prettriecienā piespieda lieliniekus atkāpties pāri Rikandes upei. Tālākajā uzbrukumā pie Zalāniešu mājām tika smagi ievainots[3].
Dienējis Valkas apriņķa komandantūrā. Pēc tam bijis Talsu apriņķa komandants. 1919. gada decembrī paaugstināts par kapteini[4]. Atvaļināts 1920. gada 30. septembrī.
Beidzis Latvijas Universitātes Matemātikas fakultāti. Strādājis par skolotāju Rīgas skolās. Vēlāk bijis Rīgas 8. pamatskolas pārzinis. 1934. gadā iecelts par Rīgas Skolotāju institūta inspektoru. Laikā no 1938. gada līdz 1940. gadam bijis Cēsu Skolotāju institūta direktors. Pēc tam strādājis par ģeogrāfijas skolotāju vispārizglītošajās skolās. Viņa pēdējā darba vieta bija Madonas vidusskola. Sarakstījis grāmatu un daudzus rakstus par dabas zinātnēm[5].
Apglabāts Madonā Lisaskalna kapos[6].
[1] Kārlis Opmanis (timenote.info) [skatīts 05.10.2022]
[2] Inta Robalde. ,,Pa Lāčplēša ceļu’’// Talsu Vēstis, Nr.131( 1996.gada 7.novembris), 3.lpp.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Kārlis Opmanis (timenote.info) [skatīts 05.10.2022]
[6] Turpat.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
