Kornēlija Ozoliņa ar saviem mākslas darbiem (foto no httpwww.martaskrastasgalerija.lv201204sveiciens-lieldienas-no-kornelijas.html)
Kornēlija Ozoliņa
(Roja)
māksliniece, keramiķe
Dzimusi Ludzā. Dzimtais uzvārds – Bīriņa. Tēvs bijis
ērģelnieks, bet māte – mājsaimniece. Kornēlijas Ozoliņas vīrs ir grafiķis un
keramiķis Māris Ozoliņš.[1]
Kara laikā ģimene nonākusi Valdemārpilī, kur dzīvojusi
Kornēlijas Ozoliņas mātes māsa. Savus pirmos dzīves gadus Kornēlija Ozoliņa
aizvadījusi Valdemārpilī. Vēlāk kopā ar mammu pārcēlusies uz dzīvi Tukuma
novada Tumē.
2006. gadā laikrakstā “Talsu Vēstis”, atbildot uz žurnālistes Mairitas Balodes jautājumu par to, vai Valdemārpils ir mākslinieces dzimtā puse, Kornēlija Ozoliņa atbildējusi:[2]
"Nē,
pēc idejas esmu rīdziniece, vecāki dzīvoja Dzirnavu ielā pie dzelzceļa. Nāca
virsū karš, dzelzceļu gatavojās bombardēt, un bija jābēg prom. Kara vilnis
aiznesa līdz Ludzai, tur es piedzimu, un tad atkal ar kara vilni atpakaļ uz
Kurzemi, pie mammas māsas Valdemārpilī. Kad tēvs aizgāja karā, mēs ar mammu
palikām divatā. Valdemārpilī biju līdz piecu gadu vecumam. Mamma tieši pa to
Kurzemes katlu maisījās – atceros, bija karš, gulējām uz grīdas, naktī
pamodāmies, visa pamale liesmoja, kur notika kaujas. Tēvu tajā naktī palaida
mājās, no rīta viņš aizgāja un tā arī vairāk nepārnāca."
Pēc 7. klases beigšanas Tumē, uzsākusi mācības Rīgas
Lietišķās mākslas vidusskolā. Pēc tam – Mākslas akadēmijā Keramikas nodaļā.
Strādājusi Rīgas porcelāna fabrikā, vēlāk – keramikas
darbnīcā Ķīpsalā.
Darinājusi lietojamos traukus, kā arī keramiskos objektus
un monumentālas dekoratīvas kompozīcijas.[3]
Viens no pirmajiem lielajiem darbiem bijis kopā ar vīru Māri, kad tikusi
veidota Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūta fasāde Dzirciema
ielā ar Hipokrāta zvēresta tekstu vidū.[4]
Kornēlija Ozoliņa bija mākslinieku savienībā kopš 1971. gada.[5]
1980. gadā māksliniece veidojusi krāšņu keramikas darbu ar
nosaukumu „Rojas jūrmala”. Darinājusi balvas festivāliem, keramikas objektus,
trauku grupas, rotājumus ēku gala sienām un citus darbus. Mākslinieces veikto
darbu uzskaite atrodama enciklopēdijas “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” 2.
daļā iekļautajā materiālā.
Keramiķe kopš 1966. gada piedalījusies aptuveni 40 izstādēs,
bijušas 12 personālizstādes. Ārpus Latvijas darbi eksponēti Polijā, Rumānijā,
Dienvidslāvijā, Japānā, Itālijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā un citās valstīs.
Biežāk kā citur izstādes bijušas Rojā, jo ar šo vietu keramiķes mūžs saistīts
īpaši cieši. Rojā atradās Kornēlijas vasaras māja. Pati māksliniece teikusi, ka dzīvē
jūtoties kā rojeniece, bet ar stipru Rīgas akcentu.[6]
[1] Trojanovskis, V. (1998). Ludzānieši:
ieskicējumi par novadnieku veikumu literatūrā, publicistikā, mākslā, zinātnē.
144.lpp.
[2] Balode Mairita. “Podus taisu
tad, kad atpūšos” // Talsu Vēstis, Nr.143 (2006. gada 9. decembris), 5.lpp.
[3] Trojanovskis, V. (1998). Ludzānieši:
ieskicējumi par novadnieku veikumu literatūrā, publicistikā, mākslā, zinātnē.
144.lpp.
[4] Balode Mairita. “Podus. taisu
tad, kad atpūšos” // Talsu Vēstis, Nr.143 (2006. gada 9. decembris), 5.lpp.
[5] Latvijas Radošo savienību padome. Kornēlija Ozoliņa. Pieejams: http://www.makslinieki.lv/profile/Korn%C4%93lija-Ozoli%C5%86a/ [sk. 05.10.2020.].
[6] Balode Mairita. “Podus taisu
tad, kad atpūšos” // Talsu Vēstis, Nr.143 (2006. gada 9. decembris), 5.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
