Roberts Ozolpupa. Pašportrets.
Janas Gailes personīgā arhīva foto.
Roberts Ozolpupa
Dzimis Nevejā dzelzceļnieka ģimenē un daudzus gadus dzīvojis Ventspils novada Ances ciemā. Beidzis Ances astoņgadīgo skolu. 1941. gadā 17 gadu jauns R. Ozolpupa aiziet kara gaitās. Mājās no kara atgriežoties uz kruķiem ar amputētu kāju[1].
Pēc kara strādājis par militārās apmācības skolotāju, bibliotekāru un tautas nama vadītāju.
Kopš 1962. gada Roberts Ozolpupa dzīvojis Talsos, līdz aiziešanai pensijā strādādams par mākslinieku noformētāju kinoteātrī „Auseklis”. Darbojies Talsu mākslinieku grupā[2].
Apmeklējis Arņa Zupiņa un Žaņa Sūniņa mākslas studiju. Izkopis tušas zīmējuma tehniku. Personālizstādes bijušas Rīgā (1987), Talsos (1989, 1994, 1999), Ventspilī (1985) u.c. Uzgleznojis arī savu pašportretu, kurā acis gleznojis mākslinieks Arnis Zupiņš.
Janas Gailes personīgā arhīva foto.
Guna Millersone atvadu vārdos māksliniekam raksta:
„Roberta Ozolpupas tušas zīmējumi un gleznas, kurās ar mīlestību un perfekciju tēlota ainava un klusā daba, pēdējā laikā arī ainava un portreti, patīk skatītājiem, un tie ir daudzu talsenieku mājās, novada muzejā un citur. Varbūt tāpēc, ka no tiem pretī mums nāk miers un klusums”[3]
Miris Talsos. Apglabāts Jaunajos kapos.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2024
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
