Laidzes tehnikuma pasniedzējs, zootehniķis, kolhoza
priekšsēdētājs un Laidzes pagasta padomes priekšsēdētājs.
Ilggadējs Laidzes tehnikuma pasniedzējs,
zootehniķis, kolhoza priekšsēdētājs un Laidzes pagasta padomes priekšsēdētājs.
Muzikants un sabiedriski aktīvs cilvēks. Aktīvi
iesaistījies pagasta kultūras dzīvē un notikumos.
Ilmars Pikmeisters pamatizglītību iegūst Zlēku,
Zūru un Piltenes pamatskolās.
1944. gadā nokārto iestājeksāmenus Ventspils
ģimnāzijā, bet mācības uzsāk tikai pēc gada sakarā ar karadarbību Latvijā. Ģimnāzijā
audzēkni māca arī ievērojamais lībiešu gleznotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa
kavalieris Andrejs Šulcs (1910-2006), kurš nav baidījies pirmo stundu uzsākt ar
vārdiem: “Ir pabeigts karš starp divām lielvarām. Ieguvēja nav Latvija. Ceru,
zēni, ka jūs būsiet starp tiem, kas nākamajā karā izcīnīs uzvaru Latvijai.”[2]
Paralēli mācībām vidusskolā apmeklē arī mūzikas
skolu, spēlē orķestrī. 1950. gadā absolvē Ventspils ģimnāziju, iestājas
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Zootehnikas fakultātē.
Studiju laikā Ilmars Pikmeisters iepazīst Mildu,
savu dzīvesbiedri, kura arī studē Zootehnikas fakultātē. 1955. gadā pāris
sarakstās dzimtsarakstu nodaļā un tās nemaz nesvin, jo studentiem nepietiek
līdzekļu. Toties 2005. gadā Milda un Ilmars lustīgi nosvin Zelta kāzas.
Laidzē pāris dzīvo kopš 1955. gada. Ilmars
Pikmeistars Laidzes lauksaimniecības skolā strādā par lauksaimniecības
organizācijas pasniedzēju. Sieva strādā par skolotāju. Bijušais audzēknis J.
Kavlbergs Mildu Pikmeisteri rakšturo šādi:
“Milda Pikmeistere bija mana audzinātāja. Katram no kursa audzēkņiem viņa prata atrast savus vārdus. Sekoja līdzi mūsu sekmēm, saprata arī puiku nerātnības. Atceros, reiz aizbēgu no kartupeļu mizošanas virtuvē. Skolotāja mani pārliecināja, ka ir jāatgriežas pie ierādītā darba. To arī darīju. Par sodu man vajadzēja nodežurēt virtuvē vēl divas dienas. Tas viss noderēja vēlāk, kad dienēju armijā.”[3]
1958. gadā, vadoties pēc ilggadīgā priekšsēdētāja kolhozā
“Draudzība” Edvīna Damškalna (1928-1987) ieteikuma, sāk strādāt par kolhoza
“Komūna” priekšsēdētāju. Nozīmīgi, ka Edvīna Damškalna un Česlava Mekša
(1941-1974) vadībā 1979. gadā tika uzcelts Pastendes kultūras nams.
1960. gadā kolhozam “Komūna” pievieno “Vienību”, Ilmars Pikmeisters kļūst
par apvienotā kolhoza “Laidze” priekšsēdētāju. Šai laikā iestājas tā saucamais
Hruščova atkušņa laiks, lauksaimniecībā āboliņa audzēšanu nomaina kukurūzas
audzēšana, kas pārņemta no ASV. Ilmaram Pikmeisteram tas neiet pie sirds, viņš
arī izjūt apkārtējo spiedienu par to, ka ir bezpartejisks kolhoza priekšsēdētājs.
1964. gadā Ilmars Pikmeisters atgriežas
pasniedzēja darbā Laidzes tehnikumā. 1972. gadā kolhozu “Laidze” pievieno
Laidzes sovhoztehnikumam. Līdz 1974. gadam strādā par Laidzes sovhoztehnikuma direktora
vietnieku ražošanā.
Atmodas laikā Ilmars Pikmeisters kļūst par Laidzes
pagasta padomes deputātu. Laikā no 1994. gada līdz 2001. gadam strādā par pagasta
padomes priekšsēdētāju. Šai laikā viņš aktīvi iesaistās pagasta dzīvē, uzklausa
iedzīvotājus un meklē risinājumus pagasta attīstībai.
Viens no paliekošiem darbiem, kas Ilmara
Pikmeistera vadīšanas laikā paveikts, ir
deputātu veidots parks pie Laidzes pagasta padomes ēkas. Parkā tiek iestādīti
aptuveni 50 koki un krūmi. Vērts piebilst, ka izmaksas parka veidošanā ir
niecīgas, jo paši laidzenieki bez atlīdzības pieliek savu roku – projektu
izstrādā laidzeniece, Talsu domes teritoriālā plānotāja Ilze Liepiņa, darbus
izrīko Laidzes tehnikuma dārzniece Silva Rublovska, deputāti stāda kokus.
Laidze kļūst aizvien sakoptāka, skaistāka. Rezultāts baudāms vēl šodien.
Cienījamo kungu darbojies ar tīru sirdsapziņu, laidzenieki
pieņēmuši kā savējo. 2005. gadā Ilmars Pikmeisters tiek godināts par mūža
ieguldījumu Laidzes pagasta attīstībā, iegūst titulu “Goda laidzenieks”.
Ilmars Pikmeisters kopš studiju laikiem nodarbojas
ar mūziku. Tā ir viņa sirdslieta visu atlikušo mūžu.
“Kad Rīgā studēju Lauksaimniecības akadēmijā, spēlēju džeza ansamblī. Muzicējām labākajos galvaspilsētas klubos un kafejnīcās, Rīgas pilī, toreiz populārajā Medicīnas darbinieku klubā. Orķestrī spēlēju arī savā pirmajā darba vietā Rūjienā, tad Laidzē. Ar akordeonu esmu kopā visu mūžu.” [4]
Reiz rajona skatē ieguvis pirmo vietu, atstājot
aiz muguras Miervalža Celmiņa orķestri, par ko jūtas ļoti gandarīts, jo
pārspētais orķestris kotējies augstā līmenī.
Ilmara Pikmeistera cītīgais darbs turpinājies un
galu galā Laidzes lauksaimniecības tehnikuma koris izcīnījis tiesības uzstāties
Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā.
2015. gada 19. janvārī Ilmars Pikmeisters
atver acis mūžībai, aizejot no šīs pasaules. Garš un piepildīts mūžs izdzīvots
– 84 gadu garumā.
Ilmara Pikmeistera grāmatas:
“Laidzes
pagasts : [Laidze laikmetos]” (2008);
“Tautu
gudrība. Vērojumi. Atziņa.” (2010);
“No šūpuļa
līdz kapam. Un pēc tam : Vērojumi. Atziņas” (2012).
[1] Pikmeisters, Ilmars.
Nodarbojos ar sev tīkamām lietām //Talsu Vēstis Nr.122 (2002, 9.okt.), 3.lpp.
[2] Kārkluvalka, Ilze. Nav
stipras valsts bez stipriem skolotājiem//Talsu Vēstis Nr.10 (2005, 21. maijs),
2.lpp.
[3] Vadze, M. Nav viegli
nostaigātu gadu // Padomju Karogs Nr.22 (1988, 20.febr.), 2.lpp.
[4] Pikmeisters, Ilmars. Nodarbojos
ar sev tīkamām lietām //Talsu Vēstis Nr.122 (2002, 9.okt.), 3.lpp.
[5] Bendorfa, Dz. Tehnikumieši gatavojas festivālam // Padomju Karogs, Nr.68 (1957,
8.jūn.), 3.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi, papildinājusi Lita Zandberga
Talsu Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta