Ilmars Pikmeisters

(Laidze)

(1930. gada 11. jūnijs – 2015. gada 19. janvāris)

Laidzes tehnikuma pasniedzējs, zootehniķis, kolhoza priekšsēdētājs un Laidzes pagasta padomes priekšsēdētājs.
 Muzikants un sabiedriski aktīvs cilvēks. 

Ilggadējs Laidzes tehnikuma pasniedzējs, zootehniķis, kolhoza priekšsēdētājs un Laidzes pagasta padomes priekšsēdētājs. Muzikants un sabiedriski aktīvs cilvēks. Aktīvi  iesaistījies pagasta kultūras dzīvē un notikumos.

 “Mans vārds Ilmars ,nez kāpēc bez garumzīmes ir ierakstīts gan dzimšanas apliecībā, gan pasē, bet dzīvē tas man nav traucējis, tik vienkāršu atbildi uz jautājumu par personvārdu sniedz ievērojamais novadnieks[1].

 Dzimis Ventspils apriņķa Zūru pagastā. Tēvs – Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks, strādājis pagasta pārvaldē un arī par kārtībnieku. Māte – mājsaimniece.

Ilmars Pikmeisters pamatizglītību iegūst Zlēku, Zūru un Piltenes pamatskolās.

1944. gadā nokārto iestājeksāmenus Ventspils ģimnāzijā, bet mācības uzsāk tikai pēc gada sakarā ar karadarbību Latvijā. Ģimnāzijā audzēkni māca arī ievērojamais lībiešu gleznotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Andrejs Šulcs (1910-2006), kurš nav baidījies pirmo stundu uzsākt ar vārdiem: “Ir pabeigts karš starp divām lielvarām. Ieguvēja nav Latvija. Ceru, zēni, ka jūs būsiet starp tiem, kas nākamajā karā izcīnīs uzvaru Latvijai.”[2]

Paralēli mācībām vidusskolā apmeklē arī mūzikas skolu, spēlē orķestrī. 1950. gadā absolvē Ventspils ģimnāziju, iestājas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Zootehnikas fakultātē.

Studiju laikā Ilmars Pikmeisters iepazīst Mildu, savu dzīvesbiedri, kura arī studē Zootehnikas fakultātē. 1955. gadā pāris sarakstās dzimtsarakstu nodaļā un tās nemaz nesvin, jo studentiem nepietiek līdzekļu. Toties 2005. gadā Milda un Ilmars lustīgi nosvin Zelta kāzas.

Laidzē pāris dzīvo kopš 1955. gada. Ilmars Pikmeistars Laidzes lauksaimniecības skolā strādā par lauksaimniecības organizācijas pasniedzēju. Sieva strādā par skolotāju. Bijušais audzēknis J. Kavlbergs Mildu Pikmeisteri rakšturo šādi:

“Milda Pikmeistere bija mana audzinātāja. Katram no kursa audzēkņiem viņa prata atrast savus vārdus. Sekoja līdzi mūsu sekmēm, saprata arī puiku nerātnības. Atceros, reiz aizbēgu no kartupeļu mizošanas virtuvē. Skolotāja mani pārliecināja, ka ir jāatgriežas pie ierādītā darba. To arī darīju. Par sodu man vajadzēja nodežurēt virtuvē vēl divas dienas. Tas viss noderēja vēlāk, kad dienēju armijā.”[3]

1958. gadā, vadoties pēc ilggadīgā priekšsēdētāja kolhozā “Draudzība” Edvīna Damškalna (1928-1987) ieteikuma, sāk strādāt par kolhoza “Komūna” priekšsēdētāju. Nozīmīgi, ka Edvīna Damškalna un Česlava Mekša (1941-1974) vadībā 1979. gadā tika uzcelts Pastendes kultūras nams. 1960. gadā kolhozam “Komūna” pievieno “Vienību”, Ilmars Pikmeisters kļūst par apvienotā kolhoza “Laidze” priekšsēdētāju. Šai laikā iestājas tā saucamais Hruščova atkušņa laiks, lauksaimniecībā āboliņa audzēšanu nomaina kukurūzas audzēšana, kas pārņemta no ASV. Ilmaram Pikmeisteram tas neiet pie sirds, viņš arī izjūt apkārtējo spiedienu par to, ka ir bezpartejisks kolhoza priekšsēdētājs.

1964. gadā Ilmars Pikmeisters atgriežas pasniedzēja darbā Laidzes tehnikumā. 1972. gadā kolhozu “Laidze” pievieno Laidzes sovhoztehnikumam. Līdz 1974. gadam strādā par Laidzes sovhoztehnikuma direktora vietnieku ražošanā.

Atmodas laikā Ilmars Pikmeisters kļūst par Laidzes pagasta padomes deputātu. Laikā no 1994. gada līdz 2001. gadam strādā par pagasta padomes priekšsēdētāju. Šai laikā viņš aktīvi iesaistās pagasta dzīvē, uzklausa iedzīvotājus un meklē risinājumus pagasta attīstībai.

Viens no paliekošiem darbiem, kas Ilmara Pikmeistera vadīšanas laikā  paveikts, ir deputātu veidots parks pie Laidzes pagasta padomes ēkas. Parkā tiek iestādīti aptuveni 50 koki un krūmi. Vērts piebilst, ka izmaksas parka veidošanā ir niecīgas, jo paši laidzenieki bez atlīdzības pieliek savu roku – projektu izstrādā laidzeniece, Talsu domes teritoriālā plānotāja Ilze Liepiņa, darbus izrīko Laidzes tehnikuma dārzniece Silva Rublovska, deputāti stāda kokus. Laidze kļūst aizvien sakoptāka, skaistāka. Rezultāts baudāms vēl šodien.

Cienījamo kungu darbojies ar tīru sirdsapziņu, laidzenieki pieņēmuši kā savējo. 2005. gadā Ilmars Pikmeisters tiek godināts par mūža ieguldījumu Laidzes pagasta attīstībā, iegūst titulu “Goda laidzenieks”.

Ilmars Pikmeisters kopš studiju laikiem nodarbojas ar mūziku. Tā ir viņa sirdslieta visu atlikušo mūžu.

“Kad Rīgā studēju Lauksaimniecības akadēmijā, spēlēju džeza ansamblī. Muzicējām labākajos galvaspilsētas klubos un kafejnīcās, Rīgas pilī, toreiz populārajā Medicīnas darbinieku klubā. Orķestrī spēlēju arī savā pirmajā darba vietā Rūjienā, tad Laidzē. Ar akordeonu esmu kopā visu mūžu.” [4]

Reiz rajona skatē ieguvis pirmo vietu, atstājot aiz muguras Miervalža Celmiņa orķestri, par ko jūtas ļoti gandarīts, jo pārspētais orķestris kotējies augstā līmenī.

 “Laidzes lauksaimniecības tehnikuma audzēkņi un mācību saimniecības jaunieši dzīvi seko notikumiem, kas saistās ar gatavošanos Vispasaules jaunatnes festivālam Maskavā. [..] Pirmo vietu un teicamu novērtējumu ieguva tehnikuma estrādes orķestris skolotāja Ilmārā Pikmeistera vadībā. Arī I. Pikmeisteru un estrādes uzveduma “Ceļu jaunībai” māksliniecisko vadītāju skolotāju Kr. Dresleri apbalvoja.” [5]

Ilmara Pikmeistera cītīgais darbs turpinājies un galu galā Laidzes lauksaimniecības tehnikuma koris izcīnījis tiesības uzstāties Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā.

2015. gada 19. janvārī Ilmars Pikmeisters atver acis mūžībai, aizejot no šīs pasaules. Garš un piepildīts mūžs izdzīvots – 84 gadu garumā.

Ilmara Pikmeistera grāmatas:

 “Smaidam. Jautram garastāvoklim” (2008);

“Laidzes pagasts : [Laidze laikmetos]” (2008);

“Tautu gudrība. Vērojumi. Atziņa.” (2010);

“No šūpuļa līdz kapam. Un pēc tam : Vērojumi. Atziņas” (2012).

Par Ilmaru Pikmeisteru kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi, papildinājusi Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta