Talsu
teātra režisors, scenogrāfists, dekorāciju meistars
Alfrēds Podnieks dzimis 1909. gada 12. februārī Talsos amatnieka Fridriha un Annas Podnieku ģimenē. Mācās Talsu pilsētas pamatskolā, ko absolvē 1924. gadā. Pēc tam iestājas Talsu vidusskolā, bet mācības pārtrauc darba dēļ - jaunais vīrietis sāk strādāt par kancelejistu pilsētas valdē.[1]
Alfrēds Podnieks jau kopš jaunības interesējas par teātri. Viņš iestājas organizācijas Strādnieku sports un sargs[2] Talsu nodaļā. Lai arī S.S.S. Talsu nodaļa organizē dažādas sporta nodarbības un pulciņus, ir iekārtojusi bibliotēku, Alfrēdam Podniekam ar to nepietiek. Viņš izveido dramatisko pulciņu. Pulciņš darbojas Pilsētas dārza paviljonā[3]. Alfrēds Podnieks paviljona telpas pielāgo teātra vajadzībām, izveidojot skatuvi un aktieru telpu.[4]
1934. gadā tiek iestudēts V. Lāča romāna "Zvejnieka dēls” dramatizējums, un luga “Māte”, ko izrāda Stendē un Pūņās. 1935. gadā kopā ar režisoru Bernhardu Šmitu sagatavo izrādi “Koku pludinātāji”. Izrādē daļa gūto ienākumu tiek novirzīti Talsu brīvības cīņās kritušo pieminekļa celtniecībai.[5]
1935. gadā jaunais režisors tiek angažēts Liepājas operā kā režisora palīgs un Liepājas teātrī kā aktieris.
1936. gadā Pūņu jaunatnes savienība sarīko Elīnes Zālītes un A. Deglava tautas lugu “Vecais pilskungs”. Lugu iestudē un režiju vada Alfrēds Podnieks.
1935./1936. gadā veido režiju V. Lāča lugai "Senču aicinājums”. Vilis Lācis pats uzdevis dramatizēt skatuvei savu lugu. 1938. gadā Talsu Sadraudzīgā biedrībā luga tiek uzvesta atkārtoti.
1937. gadā Pastendes aizsargu nodaļa Alfrēda Podnieka vadībā iestudē Artura Jerviluoma drāmu “Ziemeļnieki”.[6] Galveno varoni Jusi attēlo pats Alfrēds Podnieks. Izrāde apskatāma Pastendē un Talsos. Tajā pašā gadā Alfrēds Podnieks veido režiju R. Blaumaņa lugai „Ugunī” un J. Beneša “Zaļā pļava”.
Ap 1937./38. gadu Alfrēds Podnieks sāk darboties kā sabiedrisko lietu ministrijas [7] režisors. Lugas turpina iestudēt Talsos.
1939. gadā Talsos Alfrēds Podnieks iestudē Ādolfa Alunāna lugu “Seši mazi bundzinieki”. Iestudējumā tiek izmantota komponista Jāņa Kalniņa (1904-2000) mūzika. Dziesmas iestudē Saiva Ezeriņa, diriģents – K. Ģērmanis. Izrāde notiek divas reizes Sadraudzīgās biedrības telpās Talsos. Izrādē aktieri tērpjas kostīmos, kas atvesti no Rīgas teātriem: [8]
“Pūņu pamatskolā būs viens no plašākiem uzvedumiem, kādus Pūņu jaunatnes biedrība gatavojusi. Blaumaņa ievērojamais darbs dod bagātu un pateicīgu vielu ir režisoram, ir tēlotājiem. Humora dzirkstis šķiļ trīs slavenās trijotnes trīs vecenes (Pindacīša, Bebene, Tomuļu māte), trīs palaidņi (leviņa, Kārlēns, Rūdis) un trīs žīdi (Zāra Goldbaum, Joske un Ābrams Vulfsons). Lugas centrā – jautrā, dzīvesprieka pilnā Silmaču saimniece Antonija, kura pat darbus izrīko dziedot. A. Būmaņa mūzika ir tik dzīvespriecīga, ka pat skatītājiem gribas kājas cilāt līdz ar dejotājiem uz skatuves. Pie lugas iestudēšanas strādāts daudz un izrāde solās būt raita. Iestudējumu vada Sabiedr. lietu m-jas [Sabiedrisko lietu ministrijas – L.Zandberga] režisors Alfrēds Podnieks. Par solo un kora dziesmu atskaņojumiem gādā Irma Grīnberga. Šoreiz dziesmas skanēs mūzikas kapellas pavadījumā. Uzvedumam būs arī jauns dekoratīvs ietērps.”
1940. gadā Latvijā tiek nodibināta padomju vara [10]. Ar Mākslas lietu pārvaldes pavēli Alfrēds Podnieks 1940. gada 25. oktobrī tiek iecelts par Latvijas PSR Ceļojošā teātra direktora vietas izpildītāju. [11] Imanta Tamsona arhīva foto.
1940. gadā uz Talsu teātra skatuves A. Podnieka režijā tiek uzvests A. Lerha-Puškaiša „Ojārs”. Tajā pašā gadā Talsu strādnieku arodbiedrības drāmas kolektīvs iestudē A. Upīša lugu “1905. gads” (izrādes nosaukums “Ziemeļu vējš”), kuras režisors Alfrēds Podnieks. Par lugas dekorācijām parūpējas Žanis Sūniņš. Izrāde plaši apmeklēta, tādēļ to uzved četras reizes. 1940. gadā Lībagos Alfrēds Podnieks sagatavo Viļa Lāča lugu “Roņu mednieks”.[12]
Alfrēds Podnieks četrdesmitajos gados tiek iesaukts krievu armijā. Otrā pasaules kara laikā mirst.
___________________________________________________________________________
[1] (2017) Talsu namu stāsti. Talsi: APL. 365. lpp.
[2] saīsināti – S.S.S.
[3] Paviljons celts 1923. gadā kā klubs “Aizsargu daile” Talsu 1. aizsargu pulkam.
[4] Līdz mūsdienām šī koka celtne nav saglabājusies. Attēls ar paviljonu atrodams Talsu namu stāsti grāmatā 364. lpp.
[5] Lielā brīvdabas estrāde Talsos // Talsu Balss, Nr.24 (1935, 21.jūn.), 2.lpp.
[6] Grāmatā “Sirds uz rampas” (Talsi: APL, 2014) norādīts, ka izrādi “Ziemeļnieki” režisors jau bija iestudējis 1933. gadā.
[7] saīsinājums - SLM
[8] “Seši mazi bundzinieki” izrādes // Talsu Vārds, Nr.58 (1939, 21.dec.), 5.lpp.
[9] “Skroderdienas Silmačos” 3. decembrī // Talsu Vārds, Nr.55 (1939, 30.nov.), 1.lpp.
[10] “Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (Latvijas PSR) jeb Padomju Latvija bija 1940. gadā padomju okupācijas rezultātā izveidota administratīvi-teritoriāla vienība Padomju Savienības (PSRS) sastāvā. Pastāvošais politiskais režīms bija totalitārs – ideoloģizēts, vērsts uz alternatīvu viedokļu apkarošanu, represīvs un militarizēts. Lai gan PSRS konstitūcija formāli paredzēja demokrātiski ievēlētu pārvaldes institūciju darbību, praksē padomju vara bija komunistiskās partijas diktatūra, ko Latvijā īstenoja Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja (LKP CK), kas kontrolēja visas dzīves jomas.” (Citāts no: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Padomju vara Latvijā 1944.-1985. gads // Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, http://lnvm.lv/?page_id=5517 )
[11] A. Priedītis. Cīnītāju rindās visa ģimene // Padomju Karogs, Nr.48 (1973, 21.apr.), 3.lpp.
[12] Vērtīgi Lieldienu sarīkojumi // Talsu Vārds, Nr.70 (1940, 19.marts), 2.lpp.
Materiālu
sagatavojusi Lita Zandberga
Talsu Galvenā
bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta