Fotogrāfija no Puzes bibliotēkas arhīva.

Fricis Pumpurs

(Ģibuļi)

(1892. gada 6.marts – 1955.gada 14.augusts)

skolotājs, literāts

Dzimis Spāres “Mazgrušniekos” rokpeļņa ģimenē.

Beidzis Spāres pamatskolu, vēlāk mācījies Ventspils pilsētas skolā (laikā no 1907. gada līdz 1911. gadam) .Pēc skolas beigšanas patstāvīgi gatavojies tautskolotāja eksāmeniem, un tos nokārtojis[1].

1913. gada rudenī iesaukts kara dienestā, un tad piedalījies 1. pasaules karā. 1917. gada decembrī sameklējis radus, kuri bija devušies bēgļu gaitās, lai dotos atpakaļ uz Kurzemi. Tam nebija lemts piepildīties. Viņus aizturēja vācieši . Tādejādi deviņus mēnešus  tie tika turēti dažādās gūstekņu nometnēs[2].

Atgriežoties mājās 1921. gada 1. augustā Fricis Pumpurs sāk strādāt par skolotāju un pārzini Ameles četrgadīgajā skolā. Fricis Pumpurs mācījis latviešu literatūru, ticības mācību, ģeogrāfiju, vēsturi, zīmēšanu un dziedāšanu. Līdzās skolā amatā strādā sieva Zenta, ar kuru kopā palīdz bērniem apgūt zināšanas, rada mācībām labvēlīgus apstākļus skolā. Drīz vien skoliņa tiek iesaukta par Pumpurskolu[3].

Līdztekus skolotāja darbam pievērsies rakstniecībai un novada vēstures izpētei. Vācis senlietas, izveidojis skolas muzeju[4].

Fricis Pumpurs ir kopumā 13 grāmatu autors. Pārsvarā tās ir lugas bērnu un jauniešu dramatiskajiem kolektīviem, kā arī dzeja.1931. gadā Valters un Rapa izdevumā klajā nācis Friča Pumpura dzeju krājums „Pa dzīves pēdām”, bet 1934. gadā klajā nāk nākamais dzeju krājums „Rudens ieskaņa”. Vairākus dzejoļus nodod publicēšanai laikrakstos “Ventas Balss”, “Jaunais Ventspils apskats” un žurnālā “Jaunais Cīrulītis”.

Savas dzīves laikā saraksta un izdod vienpadsmit lugas:

1.   drāma "Maldu gaitā" (1930)

2.   "Ziemassvētku dāvanas" (1930)

3.   "Mednieki" (1931)

4.   komēdija divos cēlienos "Mīlas varoņi" (1932)

5.   komēdija "Misters Trusīši" (1933, sarakstīta kopā ar J.Krūmiņu)

6.   viencēliena luga "Bailes" (1933)

7.   "Meža vecītis" (1936)

8.   "Burvju grābeklītis" (1937)

9.   "Čigāni" (1937)

10.  "Dzīves ausmā" (1938)

11.    "Mazie sirotāji" (1939). Luga par dabas saudzēšanu un aizsargāšanu.

Skolā nostrādājis 32. gadus.[5]

Fricis Pumpurs bija viens no pirmajiem rajona skolotājiem, kurš saņēmis goda nosaukumu “ Teicamnieks izglītības darbā”[6].

Slimības dēļ ir spiests darbu skolā pārtraukt.

Informatīvs materiāls par Frici Pumpuru iekļauts grāmatā „Latviešu rakstniecība biogrāfijās”, R., Zinātne, 2003.

Apbedīts Spāres kapsētā.

Par Frici Pumpuru kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta