Dzimis Īves pagasta Tiņģerē.[1]
Nauris Puntulis par savu bērnības laiku vēstulē Maijai Laukmanei rakstījis:
"Manas pirmās mājas bija „Dimzas”, Īves ciema Tiņģerē. Tā bija viena no muižas kompleksa celtnēm, kur pirmajā stāvā atradās ciema padome un bibliotēka, bet bēniņos virs tām bija izbūvēts dzīvoklītis, kurā mitinājās mani vecāki. Mana mamma tolaik bija bibliotekāre un mana bērnība līdz skolas vecumam man saistās ar bibliotēkas telpām un grāmatu smaržu. Šīs bibliotēkas telpas manā dzīvē bijušas liktenīgas, jo tieši tajās atradās vieta mūsu mēģinājumiem, kad mēs, Tiņģeres skolas skolnieki, uzsākām pirmos soļus mūzikā, veidojot savu pirmo estrādes ansambli. Tiņģerē, protams, nebija mūzikas skolas, un mēs sākām visu no nulles punkta. "Pēc pāris gadiem, būdami septītās, astotās klases skolnieki, kļuvām par vienīgo apkārtnes mūzikas grupu, kas vai ik nedēļu spēlēja balles ciema un kolhoza pasākumos. Vislielākais paldies manai mammai, kurai pietika neatlaidības šo, tiem apstākļiem utopisko, ideju realizēt. Un milzīgs paldies harizmātiskajam Aldim Ērciņam, kurš ar savu personību ietekmēja daudzus apkārtnes ļaudis, gan vadot kultūras dzīvi Valdemārpilī, gan publicējot savu dzeju vietējā laikrakstā, gan divas reizes nedēļā braucot uz Tiņģeri, lai vislielākajā nopietnībā un atbildībā strādātu ar paslinkiem delveriem, kuriem prātā viss cits, tikai ne notis. "Skolas sporta laukums… Apbrīnojami, cik daudz laika mēs tur pavadījām ārpus skolas nodarbībām, no brīva prāta sportojot un spēlējot sporta spēles. Rojas upe… Ja skaitītu stundas, kuras vienatnē ar makšķeri esmu pavadījis Rojas upes krastos, domāju, ka varētu sacensties ar Jāni Jaunsudrabiņu. Tiņģeres parks… Majestātiskais, noslēpumainais un ļoti skaistais Tiņģeres muižas parks - vieta, kur izsapņoti pirmie lielie sapņi, pirmās bučas un pirmās sirdssāpes… Esot Tiņģerē, to vienmēr cenšos izstaigāt. Tās ir lietas, kas mani ietekmējušas. Esot mūzikā – savā profesijā – joprojām aktīvi sportoju, vislabprātāk makšķerēju vienatnē un neslēpšu, ka esmu dažkārt romantisks. Un ka nebeidzu brīnīties, ka, pavadījis Tiņģerē tikai pirmos 15 savas dzīves gadus, ar cilvēkiem esmu tik ļoti kurzemniecisks…”[2]
No 1968. gada līdz 1976. gadam mācījies Tņģeres pamatskolā. 1976. gadā uzsācis mācības Rīgas Kultūras un Izglītības darbinieku tehnikumā, kuru pabeidzis 1979. gadā un ieguvis vidējo speciālo izglītību kultūras darbinieka, pašdarbības un estrādes pūtēju orķestru vadītāja specialitātē. Laikā no 1983. gada līdz 1985. gadam mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā. 1985. gadā uzsācis studijas Latvijas Valsts konservatorijas vokālajā nodaļā un 1991. gadā ieguvis bakalaura grādu. No 1992. gada līdz 1994. gadam studējis Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālajā nodaļā un ieguvis maģistra grādu.[3]
Papildus izglītību laikā no 1994. gada līdz 1998. gadam ieguvis arī Enshedes Mūzikas augstskolā Holandē, K. Andželoni meistarklasē Itālija un I. Gavrilovici meistarklasē Austrijā.[4]
No 1982. gada līdz 1994. gadam bijis rokgrupas „Pērkons” solists.[5] 1997. gadā dibināta muzikālā apvienība „Trīs tenori”, kuras sastāvā bijis Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs.[6]
No 1994. gada līdz 1999. gadam bijis pedagogs Latvijas Mūzikas akadēmijas solo dziedāšanas katedrā. No 1994. gada – solists Latvijas Nacionālajā operā. Laikā no 1996. gada līdz 1999. gadam bijis Latvijas Mūzikas akadēmijas solo dziedāšanas katedras vadītājs. No 2012. gada līdz 2013. gadam – LR Kultūras ministres padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos. Laikā no 2013. gada līdz 2019. gadam bijis Rīgas Domes deputāts. No 2019. gada jūlija līdz 2023. gada 15. septembrim bija kultūras ministrs. [7]
Apbalvots ar 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi (medaļa Nr. 2324).[8]
[1] Latvijas Radio (2016). Grupas Pērkons "gaišajam zēnam" Naurim Puntulim jubileja! Pieejams: https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/grupas-perkons-gaisajam-zenam-naurim-puntulim-jubileja.a71098/ [Sk. 27.04.2021.].
[2] No Naura Puntuļa vēstules Maijai Laukmanei.
[3] Kultūras ministrija. Nauris Puntulis. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/darbinieks/nauris-puntulis-0 [Sk. 27.04.2021.].
[4] Turpat.
[5] Turpat.
[6] Dragūna Sandra. Gaidām ciemos „Trīs latviešu Tenorus” // Latvietis, Nr.118 (2010. gada 11. novembris).
[7] Kultūras ministrija. Nauris Puntulis. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/darbinieks/nauris-puntulis-0 [Sk. 27.04.2021.].
[8] Turpat.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
