Dzimusi Sēlijā. Dzimtais uzvārds Anna Gasūne[1].

Jau ilgus gadus dzīvo Ugālē, taču saikne ar Talsiem nav zudusi, Anna Rasa labprāt atsaucas uz aicinājumiem piedalīties ar kultūru un teātra dzīvi saistītos pasākumos pilsētā.

Ar Talsiem dzīve saistījusies kopš 1964. gada, kad pēc kultūras darbinieku tehnikuma beigšanas sākusi strādāt Talsu novada muzejā. Anna Rasa bija ļoti radoša, atraktīva un enerģijas pilna. Bijusi arī režisore Talsu teātrī. Režisores pirmais iestudējums ar Talsu teātra aktieriem – Raiņa „Krauklītis”. Šim iestudējumam seko divi citi iestudējumi: J. Edlisa luga “Tiek pieaicināti liecinieki” (1972)  un A. Laurinčuka “Vidusmēra sieviete” (1973)[2].

Atceroties sava darba sākumgadus, Anna Rasa sarunā "Savas vasaras vidū” stāsta žurnālistei Ilzei Kārkluvalkai ("Talsu Vēstis”, 2000. gada 22. jūlijs):

Mācījusies LU Vēstures fakultātē, taču otrā kursa laikā sākusi mācīties arī vēl otrā mācību iestādē, jo Latvijas konservatorijā togad atvērusies jauna fakultāte: teātru režisori. "Paņemu darbā atvaļinājumu un uz Rīgu prom. Nemaz neuztraucos, jo man bija vienalga, tieku vai nē, man taču nebija, ko zaudēt. Tieši tāpēc tiku, kaut gan konkurss bija liels. Bija pats par sevi skaidrs, ka taču mācīšos gan vienā, gan otrā augstskolā… Jaunības maksimālisms ātri beidzās[4]”.

Jau vairāk kā piecpadsmit gadus Anna Rasa dzīvo Ugāles "Rasās” – vīra vectēva celtās mājās. Strādājusi Ugāles vidusskolā[5].

Materiāls par Annu Rasu iekļauts 2014. gadā izdotajā Talsu teātra  vēstures grāmatā "Sirds uz rampas” (Talsi, A. Pelēča lasītava). Mazs fragments no grāmatā iekļautās informācijas par režisori Annu Rasu: 

“1964. gadā Talsos sāka strādāt jaunā, enerģiskā, uzņēmīgā režisore Anna Gasūne (vēlāk Rasa). 1965. gadā viņa iestudēja Raiņa lugu “Krauklītis”. Lai kultūras darbinieku tehnikumu pabeidzis cilvēks ķertos pie šī darba, vajadzīga ne tikai drosme, bet arī jaunības neprāts. Sākotnēji izrādes iestudēšanai pieteicās 81 spēlētājs, bet mēģinājumu gaitā palika 59 aktieri. Konsultantei Margai Teterei-Valdmanei piepalīdzot, 1967. gadā radās izrāde, kas kļuva par Maskavas Vissavienības skates kandidāti. Tādēļ atjaunoja tēlotāju sastāvu, uzaicināja tautas deju kolektīvu “Rota”. Jauca un maisīja, strīpoja un laboja, reizēm darbā piedalījās arī operas galvenais režisors Kārlis Liepa[6].”

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta