Dzimis Ārlavas Druviņos. Mācījies Ventspils reālskolā.
1914. gadā brīvprātīgi iestājies armijā. Mācījies Čugujevas karaskolā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar cariskās Krievijas ordeņiem. No 1915. gada maija dienējis 227 Jepifanskas pulkā. Latvijā atpakaļ no 1919. gada. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi un 1919. gada augustā iecelts par Kuldīgas un Aizputes apriņķa komandantu. Piedalījies Liepājas aizstāvēšanā.
1919. gada 5. novembrī ienaidnieka pārspēka uzbrukuma laikā pie Liepājas Reinbergs ar saviem 60 karavīriem noturējās pozīcijās, līdz garnizons atkāpās uz Liepāju. Tur ieradies, ar savām 2 rotām pastiprināja Liepājas garnizonu un būtiski sekmēja bermontiešu sakāvi. Atbrīvošanās cīņās kapteiņa pakāpē par kaujām pie Aizputes 1919.g. 5. novembrī apbalvots ar LKO, bijis kara apriņķa priekšnieks un vairāku gūstekņu nometņu komandants.
Pēc bermontiešu sakāves nosūtīts uz Latgali. Vidzemes-Latgales gūstekņu nometnes priekšnieka palīgs. Viļānu, Pildas un Višgorodas iecirkņu komandants.
Atvaļināts 1921. gada martā. Slimības dēļ no armijas demobilizējies 1937. gadā. Kopš 1935. gada nodarbojas ar tirdzniecību un rakstniecību.
Dzīvojis Ogrē un Rīgā. Sarakstījis atmiņu grāmatu "Trīs šāvieni".
1940. gada 20. decembrī Rīgā arestēts. 1941. gada10. maijā Rīgas apgabaltiesa notiesā Indriķi Reinbergu uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs. Atradies Astrahaņas cietumā, kur arī miris (datums nav zināms).
Materiāls par I. Reinbergu iekļauts 2012. gadā Liepājā izdotajā grāmatā „Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca”.
Materiāls par LKO kavalieri Indriķi Reinbergu iekļauts Latvijas Valsts vēstures arhīva izdotajā biogrāfiskajā vārdnīcā “Lāčplēša kara ordeņa kavalieri” (autors Šēnbergs M. u. c. – R., Jāņa sēta, 1995).
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2025
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
