latviešu
leģiona virsnieks, ASV diversants, Dzelzs krusta Bruniņieka
krusta kavalieris
Dzimis sabilnieku Marijas un Pauļa Riekstiņu ģimenē.
Pēc Sabiles pamatskolas beigšanas strādā lauku darbus krusttēva Friča Lagzdiņa saimniecībā Abavas pagasta Dreimaņos[1].
Latviešu leģiona 19. divīzijā viņš izstaigā karavīra gaitas no Volhovas līdz Kurzemes aplenkumam.
Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs rakstā „Par Latviju – līdz pēdējam” stāsta:
"Viņa tēvs Pauls Riekstiņš bija karojis cariskās Krievijas armijas Galīcijas ulānu pulkā. kad mazajam Alfrēdam bija seši gadi, tēvs piedalījās cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas. Kara laikā mira viņa māte Marija. Turpmāk zēnu audzināja audžumāte Marianna Lagzdiņa. Alfrēds mācījās Sabiles pamatskolā. Vasaras pavadīja ganu gaitās. Vēlāk strādāja dažādus darbus – par grāvraci, kuļmašīnu meistaru, šindeļu (jumta dēlīšu) plēsēju un laukstrādnieku sava krusttēva Friča Lagzdiņa saimniecībā Matkules pagasta „Dreimaņos”. Vēlāk, jau dienesta laikā Latvijas armijā, viņš kļuva par dižkareivi 7. Siguldas kājnieku pulkā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņš slēpās, kādu laiku pavadot arī mežā. Sākoties Vācijas – PSRS karam, A. Riekstiņš iestājās Sabiles nacionālo partizānu vienībā. 1942. gada oktobrī viņš brīvprātīgi piesakās 24. (Talsu) latviešu kārtības dienesta bataljonā. Piedalās cīņās pret padomju partizāniem Minskas apkārtnē un kaujās pret sarkano armiju pie Ļeņingradas. Pēc instruktoru kursu beigšanas Riekstiņu paaugstina par kaprāli[2].”
U. Neiburga rakstā izlasāms viss A. Riekstiņa dzīvesstāsts līdz viņa dzīves pēdējam brīdim – līdz notikumiem 1952. gada 11. septembrī.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2023
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
