gleznotāja un grafiķe
Uzaugusi Žocenē pie audžumātes. Dzīvojusi Rīgā. [1]
1952. gadā beigusi Valsts Mākslas akadēmiju.[2]
Par saistību ar Talsu pusi māksliniece sarunā ar Tairu Haļāpinu stāstījusi: [3]
"Ar eļļu sāku gleznot akadēmijā. Sākumā man tās nebija, un aptiekā nopirku kampareļļu. Tā ir mana vienīgā eļļas glezna. Tas ir bišu dārzs Žocenē, ciemā pie Rojas. Tur es uzaugu un skolas laikā dzīvoju pie audžumātes. [..] Jā, Talsi! 1955. gadā uz Jaungadu zīmēju Talsu avīzei titulu... Tas bija manas darbības sākums. Ar Arni Zupiņu kopā taisījām kultūras namā uzskatāmo aģitāciju. Gleznoju dekorācijas „Skroderdienām Silmačos” un citām izrādēm kopā ar Zigurdu Kamparu. Pārējiem biju „melnais” – palīgs. Gandrīz visu mūžu esmu dzīvojusi pie jūras Žocenē, Mērsragā, Liepājā. Žocenē jūru varēja redzēt pa logu. Cik ļoti jūra mainās, to jūtu melnbaltā, ne kolorītā. Man pat liekas, ka ar jūru var runāt."
Zīmējusi plakātus, zīmējumus žurnālā "Zīlīte”, laikrakstā "Rīgas Viļņi” un citur. Ilustrējusi bērnu grāmatu "Oikiza un Mustams ciemos” uzbeku valodā un citas grāmatas.[4]
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
