Ernests Šternbergs
21.06.1896.–12.01.1967.
Latvijas brīvības cīnītājs
Dzimis Lutriņu pagastā, dzīvojis Talsos. Virsseržants Bruņoto auto divizionā; TZO kavalieris. Apbedīts Rīgā.
Personiskā informācija
Dzimis Lutriņu pagastā, tēva vārds – Jānis. Pilsētas skolas izglītība.
Dzīvojis Talsos, vēlāk – Rīgā. Apbedīts Rīgā, Pirmajos Meža kapos.
Dzīvojis Talsos, vēlāk – Rīgā. Apbedīts Rīgā, Pirmajos Meža kapos.
Darbība
Nodarbojies ar zemkopību.
Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis 9. kavalērijas pulkā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada martā, dienējis 1. partizānu pulkā, no tā pārcelts uz bruņu automobiļu divīziju. Piedalījies daudzās kaujās. 1919. gada 20. novembrī Kurzemē pie Cepļu mājām E. Šternbergs, vada komandieris, spēcīgajā ložmetēju un šauteņu ugunī pirmais ielauzās ienaidnieka ierakumos, sagūstot 48 bermontiešus, to skaitā 2 virsniekus. Ieguvis ložmetējus, šautenes un citas trofejas. Par šo varonīgo rīcību Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1923. gadā (Nr. 1606).
Atvaļināts 1921. gadā. Pēc 2. pasaules kara atradies ieslodzījumā filtrācijas nometnē. Atgriezies Rīgā, strādājis par maiznieku un galdnieku.
Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis 9. kavalērijas pulkā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada martā, dienējis 1. partizānu pulkā, no tā pārcelts uz bruņu automobiļu divīziju. Piedalījies daudzās kaujās. 1919. gada 20. novembrī Kurzemē pie Cepļu mājām E. Šternbergs, vada komandieris, spēcīgajā ložmetēju un šauteņu ugunī pirmais ielauzās ienaidnieka ierakumos, sagūstot 48 bermontiešus, to skaitā 2 virsniekus. Ieguvis ložmetējus, šautenes un citas trofejas. Par šo varonīgo rīcību Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1923. gadā (Nr. 1606).
Atvaļināts 1921. gadā. Pēc 2. pasaules kara atradies ieslodzījumā filtrācijas nometnē. Atgriezies Rīgā, strādājis par maiznieku un galdnieku.
Apbalvojumi
1923. gadā apbalvots ar LKO (Nr. 1606).
Avoti
Materiāls par LKO kavalieri Ernestu Šternbergu iekļauts Latvijas Valsts vēstures arhīva izdotajā biogrāfiskajā vārdnīcā “Lāčplēša kara ordeņa kavalieri” (autors Šēnbergs M. u. c. – R., Jāņa sēta, 1995).
Attēls: Turpat.
Par Ernestu Šternbergu kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
