Nodarbojies ar zemkopību.
Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis 9. kavalērijas pulkā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada martā, dienējis 1. partizānu pulkā, no tā pārcelts uz bruņu automobiļu divīziju. Piedalījies daudzās kaujās. 1919. gada 20. novembrī Kurzemē pie Cepļu mājām E. Šternbergs, vada komandieris, spēcīgajā ložmetēju un šauteņu ugunī pirmais ielauzās ienaidnieka ierakumos, sagūstot 48 bermontiešus, to skaitā 2 virsniekus. Ieguvis ložmetējus, šautenes un citas trofejas. Par šo varonīgo rīcību Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1923. gadā (Nr. 1606).
Atvaļināts 1921. gadā. Pēc 2. pasaules kara atradies ieslodzījumā filtrācijas nometnē. Atgriezies Rīgā, strādājis par maiznieku un galdnieku.