Foto no portāla womage. lv
Dzimusi Nurmuižas pagasta Ķīļu mājās lauksaimnieku ģimenē. Mācījusies Vandzenes pagastskolā, Talsu Helēnas Amandas Krauzes meiteņu skolā, kur trīsgadīgo kursu beidz divos gados. Vēlāk studējusi Varšavas universitātē dabas zinības. Mācījusies arī Eksperimentālās bioloģijas institūtā Maskavā, kur starp citu arī pētījusi vecuma nespēku, kā to apkarot un kā pagarināt mūžu. 1919. gadā atgriezusies Latvijā. Strādājusi izglītības ministrijas mācību līdzekļu muzejā, noorganizējot dzīvās dabas muzeju. 1927. gadā beigusi Cīrihes universitātes fizikālās terapijas institūtu. Rīgā nodibināja Diētiski fizikālās terapijas institūtu.[1]
Liepājā 1990. gadā iznākusi Doras Švīkules grāmata „Veselīgākās zāļu tējas : katrai slimībai, kompresēm, vannām : vākšana, sagatavošana”. Izdevniecība „Avots” 1991. gadā izdevusi viņas darbus „324 zaļbarības ēdieni : lēti un viegli sagatavojami” un „Kas kādā slimībā jāēd?”. Šo pašu Doras Švīkules darbu 2010. gadā atkal izdod apgāds „Avots” – pirmo reizi grāmata publicēta 80 gadus atpakaļ un joprojām ir ļoti iecienīts Doras Švīkules darbs. Publicējusi arī vairākus atsevišķus rakstus par veselīga dzīvesveida jautājumiem, piemēram, raksts „Hormonu nozīme”. Rakstījusi arī stāstus, noveles, dzejoļus. Daudz referējusi. 1944. gadā devusies uz Vāciju un Eslingenā sava zināšanas veltījusi atbrīvoto latviešu leģionāru aprūpei; iesaukta par “leģionāru eņģeli”. 1951. gadā pārcēlusies uz Šveici, darbojusies Cīrihes Arbeiter-Hilfswerk organizācijā.
Aīda Niedra par Doru Švīkuli rakstījusi:
"Zinādama, ka nesen esmu pārcietusi smagu operāciju un arvienu slimoju, viņa iedrošinādama teica: "Es jūs aizvedīšu uz lauku, uz pļavu, tur mēs atradīsim saldos raspodiņus, kādas saknes, kādas lapas ... Nu jau sniegs ir gandrīz nokusis. Jūs kļūsit vesela." Lauks, pļava un augi mani vilināja un aicināja un tā es sāku ar Doru Švīkuli staigāt pa saulainajām mežmalām un kalna piegāzēm, pa dārziem aiz ciemiem un pilsētas. Mēs vācām, salasījām un ēdām jaunās pienenes, ceļmales, nātriņas un skābenes, gardinādamas šo svaigo augu barību ar jaunajām piparmētrām un ūdens kresēm. (Aīda Niedra. Dora Švīkule.)
Informācija par Doru Švīkuli iekļauta arī Talsu un Tukuma studentu biedrības 1935. – 1937. gadā izdotajā enciklopēdiskajā izdevumā „Talsu novads''.
Mirusi 1994. gada 12. maijā un urna ar viņas pelniem novietota Eslingenā, Ebershaldenas kapsētas latviešu nodalījumā.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2025
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
