Jaunā Rīgas teātra aktieris
Dzimis Liepājā. Četru gadu vecumā no
Rojas pārceļas uz Talsiem. Edgaram ir jaunāka māsa Liene, ar kuru dala
dzimšanas dienu. Sieva Ilze un divas meitas.
Edgara Samīša tētis strādā par
skolas direktoru, vieglatlētikas treneri, vēlāk aiziet strādāt uz Jauno tehniķu
staciju. Tur tiek taisītas raķetes, bet uztaisītās raķetes drīkst palaist gaisā
tikai stingrā uzraudzībā un vienreiz gadā. Edgara Samīša kaimiņš ir nepacietīgs,
aizstiepj savu lidmašīniņu uz mājām. Viss pasākums beidzas ar pamatīgu blīkšķi
dārzā un uguns stabu līdz debesīm, pats Edgars Samītis kvēpos. No vecākiem,
protams, dēls šo notikumu slēpj un nestāsta krietni ilgu laiku.
Mācās Talsu 2. vidusskolā (1997 – 1999). Skolā Edgars Samītis
labi mācās, nepadodas sports un zīmēšana. Mamma dēlu aizsūta uz šaušanas, hokeja
un vieglatlētikas treniņiem. Līdz vidusskolai mācības problēmas nesagādā.
Vidusskolā mācības nav primārais, jo rodas citas intereses. Pusaudža gados
Edgars Samīts apmeklē Talsu Valsts ģimnāzijas teātra studiju “Te”.
“Bet tad jau tā izpratne par to, kas vispār ir teātris, nebija. Pirms tam tikai kādas četras izrādes biju redzējis. Man šķita, ka tajā laikā mūzika mani vairāk interesēja, Bet tā arī kaut ko nopietnu tur neesmu darījis.” [1]
Augstskolā vēlās studēt angļu
filoloģiju Latvijas Universitātē, bet nobīstas no lielās konkurences un iestājās
klasiskajā filoloģijā, pēc pusgada pamet studijas. Augstskolā iestājas tikai
tāpēc, ka vajag tikt uz Rīgu un lai nepaņem armijā. Edgaram Samītim studēšana
un darbs šķiet garlaicīgi, jo rodas rutīna. Tad studentam rodas ideja par
iestāšanos aktieros, tā šķita kā alternatīva citādākai dzīvei. Kad sākās
iestāšanās pārbaudījumi, tad topošais aktieris sāk pārdomāt savu izvēli. Beigās
uz aktieriem iet līdzi draugam ar dalītām jūtām par savu iestāšanos augstskolā.
Iestājas Latvijas Kultūras akadēmija, Teātra fakultāte (2000 – 2004). Mācoties
līdz otrajam kursam, Edgars Samītis stipri šaubās par savu izvēli. Kā
diplomdarbu Latvijas Kultūras akadēmijas Liepājas teātra aktierkurss iestudē
Edmunda Freiberga režisēto mūziklu “Neglītais pīlēns”.
Sākot ar 2004. gadu Edgars Samītis ir Jaunā Rīgas teātra aktieris. Debitē ar Maksima lomu izrādē “Plastilīns”. 2010. gadā ar Jauno Rīgas teātri dodas uzstāties Jaunzēlandes starptautiskajā mākslas festivālā ar izrādi “Klusuma Skaņas”.
Edgars Samītis spēlē arī izrādēs,
kas ir paredzētas bērniem, piemēram, “Nijaramas pasakas” (2011), “Pasakas par
zvēriem” un “Īsumā par visumu” (2016). Izrāde “Īsumā par visumu” ir izrāde, kur
sākumskolas vecuma bērniem tiek stāstīts par neaptverami milzīgiem skaitļiem,
vismazākajiem dzīvnieciņiem un pašiem senākajiem mūsu senčiem. Šī izrāde
aktierim ir ļoti tuva, jo vecākā meita ir izrādei atbilstošā vecumā un mājās
arī uzdod dažādus interesantus jautājumus, uz kuriem aktierim ir jāmāk atbildēt,
bet dažreiz atbildi nespēj sniegt. Par izrādi Edgars Samītis saka:
“Šoreiz Gata Šmita ierosinātā dabaszinātņu tēma kaut kā aizķērās – izrādās, mums pašiem ir interesanti papētīt. Ir krietni jāpalauza galva mums, pieaugušajiem, kā padarīt uztveramu skaitli, kam ir 30 nulles!”
Aktieris bērnus dēvē par pateicīgu publiku un atzīst, ka izrādēs bērniem spēlē ar lielāko prieku. Aktieris uzskata, ka izrāde ir saistošas gan sākumskolas bērniem, gan pieaugušajiem. Vislabākais būtu, ja pēc izrādes skatītāji aizietu mājās un sāktu lasīt un pētīt grāmatas, jo kaut kas ir aizķēris ko pieaugušo skrējienā ir palaidis garām. 2014. gadā diskā “Klausāmpaskas” ierunā pasakas bērniem kopā ar vēl daudziem Jaunā Rīgas teātra aktieriem. Diskā ir klausāmas japāņu, angļu, latviešu, lietuviešu, indiāņu, indiešu, abhāzu, balkāru, baltkrievu, izraēļu un sāmu tautas pasakas.
Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā –
2015. gadā Rīgas Jaunais teātris Latvijas teātru skatītājiem dāvātajā izrādē „Aspazija.
Personīgi” (Māra Ķimele, JRT) atveidojis Aleksandra Pelēča tēlu.
Edgars Samītis filmējas filmā “Es
esmu šeit”, kur atveido skolotāja Oskaru lomu. Filma 2016. gadā Berlīnes
kinofestivālā saņem kategorijas 14plus galveno
balvu – Kristāla lāci.
Par Edgaru Samīti režisore Māra
Ķimele saka:
“Nav mazsvarīgi, ka Edgars ir ļoti izturīgs, ir labā fiziskā formā. Gan fiziski, gan psiholoģiski viņš ir maratonists, nevis sprinteris, tāpēc viņam var uzticēt galvenās lomas.”
Kopš 2017. gada sezonas vairs nav
Jaunā Rīgas teātra štata aktieris. Edgars Samītis piedalās Ģertrūdes ielas
teātra veidotajās izrādēs un projektos.
2018. gadā Edgars Samītis piedalās
Starptautiskajos bērnu literatūras lasījumos “Kā ievēlēt tēti par tēti?”, kas
notiek dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, notika Rīgas Doma baznīcas
krustejā. Lasījumos piedalās rakstnieki, dzejnieki un tulkotāji. Aktieris lasa
fragmentu no Laura Gundara grāmatas bērniem “Vaļa balss”.
2019. gada filmējas seriālā “Viss pa
jaunam!”, kur atveido Kārļa Brieža lomu.
2020. gadā Kalvis Lasmanis dibina
jaunu teātri “Willa Teātris”, šajā teātrī apvienojušies spēcīgi, pieredzējuši
un talantīgi aktieri. Par teātra mājvietu tapusi K.K. fon Stricka villa. “Willa
Teātris” piedāvā gan jaunus iestudējums, gan performances, gan aktuālus dzejas
un mūzikas pasākumus, svētdienās izrādes paredzētas bērniem. Kalvim Lasmanim
iedvesmu deva sieva Inga Alsiņa-Lasmane, kā arī Edgars Samītis un daudzi citi
aktieri.
LOMAS KINO:
2008. gads: Viktors “Amatieris” (režisors J. Nords). Edgars Samītis Jāņa Norda filmā “Amatieris” pārtop
žurnālistā, futbolistā un narkodīlerī. Edgaram Samītim, tāpat kā režisoram
Jānim Nordam un Ksenijai Sundejevai, kura filmā spēlē grafiti mākslinieci un
Edgara meiteni, tā ir debija kino lauciņā.
2013. gadā loma Jāņa
Nordes filmā “Mammu, es tevi mīlu”;
2014. gadā Normunda Puča
filmā “Segvārds Vientulis”;
2016. gada Renāra Vimbas
filmā “Es esmu šeit” atveido
skolotāju Oskaru;
2017. gadā ierunā tēlu
animācijas filmā “Bize un Neguļa”;
2019. gadā Jura Kursieša
filmā “Oļegs”.
lomas teātros:
2002. gads loma izrādē “Revidents” (autors Nikolajs Gogolis, JRT).
2004. gadā lomas izrādēs:
„Latviešu
stāsti” (režisors Alvis Hermanis, JRT);
Seska brālis M. Zālītes „Neglītais pīlēns” (rež. E. Freibergs, Liepājas teātris; 2004);
Maksima loma izrādē “Plastilīns” (autors Vasīlijs Sigarevs, režisors Andrejs Jarovojs,
JRT) ;
Loma izrādē “Laime”
(autors Antons Čehovs, režisore Ilze Rudzīte, JRT).
2005. gadā lomas izrādēs:
Kara vadonis, Aspazijas „Sidraba šķidrauts” (režisore B. Rubess, JRT);
Loma izrādē “Ledus”
(autors Vladimirs Sorokins, režisors Alvis Hermanis, JRT).
2006. gadā lomas izrādēs:
Steiplzs „Cēlgāzes” (Adama Rappsa darbs,
režisore Ilze Olingere, JRT);
Jānis „Gatavs
valkāšanai” (autors un režisors
Lauris Gundars, JRT).
2007. gadā lomas izrādēs:
“Viencīņa” (autors
Jans Neimanis no Vācijas, JRT);
Loma “Multene”
(autors, dramaturgs Tims Oksers, režisore Elīna Cērpa, JRT);
Loma izrādē “Klusuma
skaņas” (režisors Alvis Hermanis, JRT).
2008. gadā lomas izrādēs:
Mets A. Rappsa darbā
„Sarkano lukturu ziema” (režisore Ilze Rudzīte, JRT).
2009. gada lomas izrādēs:
Galvenā varoņa Vaļas loma izrādē “Spēlējot upuri” (autori Oļegs un Vladimirs Presņakovi, režisore
Ilze Olingere, JRT);
Ints Vetrovs I.
Ābeles darbā „Sala” (režisore M.
Ķimele, JRT);
Skolasbiedrs F. Dostojevska lugā „Piezīmes no pagrīdes” (autors Fjodors Dostajevskis, režisore Ilze
Rudzīte, JRT);
Filips Burtāns D. Kaņepes R. Vaivara darbā „Bračkas” (režisors R. Vaivars, JRT);Slava
A. Volodina lugā „Pieci vakari” (režisore
M. Ķimele, JRT).
2010. gadā lomas izrādē:
“Deli deja” (autors
Ivars Viripajevs, režisore Ilze Olingere, JRT);
loma izrādē “Kapusvētki”
(režisors Alvis Hermanis) (Friedhofsfest),
JRT sadarbībā ar festivālu „Wiener
Festwochen” (Vīne, Austrija);
Loma izrādē “Ziedonis
un Visums” (režisors Alvis Hermanis, JRT).
2011. gadā lomas izrādēs:
Izrādē „Pasakas
par zvēriem” (režisore Māra Ķimele, JRT);
Izrādē “Nijaramas
pasakas” (režisore Māra Ķimele, JRT).
2012. gada lomas izrādēs:
Raskoļņikovs/ Marmeladovs izrādē “Noziegums/ Sods” (autors Fjodors Dostojevskis, režisore Māra
Ķimele, JRT);
Paška „Čulimska.
Pašu cilvēki” (autors Aleksandrs Vampilovs, režisors Regnārs Vaivars, JRT);
“Četras
naktis” (režisors Andrejs Jarovojs, Ģertrūdes ielas teātris).
2013. gadā lomas izrādē:
Dun Ju Aņ izrādē „Austrumvējš
rietumvējš” (pēc P. Bakas; režisore M. Ķimele, JRT);
Neids A. Strindberga lugā „Tēvs” (režisore Māra Ķimele, JRT);
Kārlis izrāde “Dukši”
(režisors Gatis Šmits, JRT).
2014 gadā loma izrādē “Divpadsmit Krēsli” (autori Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs, režisors
Alvis Hermanis, JRT).
2015. gadā lomas izrādēs:
“Aspazija.
Personīgi” (režisore Māra Ķimele, JRT). Izrādē atveido Aleksandru Pelēci;
Loma izrādē “Cerību
Ezers” (režisors Vladislavs Nastavševs, JRT).
2016. gadā lomas izrādēs:
“Aizvakar
vienmēr” (režisors Andris Kalnozols, Ģertrūdes ielas teātris);
“Pakļaušanās” (autors
Mišels Velbeks, režisors Alvis Hermanis, JRT);
“Īsumā Par
Visumu” (režisors Gatis Šmits, JRT);
“Pilna Māras
Istabiņa” (autors Māra Zālīte, JRT);
“Rīga.
Urbānie mīti” (režisors, mākslinieks Mārcis Lācis, JRT).
2017. gadā lomas izrādēs:
“Koncerts
augiem” (autori, režisori Toms Treinis, Mārtiņš Zariņš, Pēteris Vīksna, Homo
Novus);
“Jūlijs
Cēzars” (Viljams Šekspīrs, režisors Andrejs Jarovojs, Ģertrūdes ielas teātris);
“Nora” (režisore
Māra Ķimele, JRT);
“Saniknotā
Slieka” (autors Gunārs Priede, režisors Ģirts Ēcis), Daira loma.
2018. gads lomas izrādēs:
“Anna:
Люболь” (autors Ļevs Tolstojs, režisore Marija Linarte, Ģertrūdes ielas teātris);
“Heda” (autors
Henriks Ibsens, Ģertrūdes ielas teātris).
2019. gadā loma izrādē “Meklējot spēlmani” (režija Gatis Šmits, JRT).
2020. gadā lomas izrādēs:
“Zalkša līgava” (režisore Inga Tropa,
JRT);
“Stāsti par
MĪ” (autore
Svetlana Aļeksijeviča, režisors Vairis Piņķis, Willa Teātris);
“Malkas
ceļi” (režisors Andrejs Jarovojs, Ģertrūdes ielas teātris).
Materiālu sagatavojusi Elza Āboliņa
Talsu Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta