Foto no grāmatas "Dzīvie akmeņi. Ģipkas baznīca."
Modris Sapuns
Dzimis Talsos. Dzīvo Laidzes pagasta Krovalkos. Modris Sapuns 1996. gadā beidzis Mazirbes internātskolas 9.klasi.
Strādā guašas, tušas, skrāpējuma tehnikās uz visdažādākajiem materiāliem: papīra, kartona, saplākšņa, linoleja. Piedalījies grupu izstādēs Rīgā, Talsos, Ventspilī, arī ārvalstīs. Bijušas personālizstādes. Par mākslinieku Modri Sapunu izlasāms Inas Strazdiņas rakstā „ Vārdi spoguļrakstā’:
Modris Sapuns ir viens no jaunākajiem, bet arī pazīstamākajiem Latvijas naivistiem, kurš ieguvis skatītāju un kritiķu ievērību. Tam iemesls rodams viņa darbos, kuriem raksturīga dziļa cilvēkmīlestība un apbrīnojama sirsnība [1].
Sižetus nelielajiem darbiem mākslinieks gūst ikdienā un sev tuvajā apkārtnē – Talsu paugurainē, iekopta meža un lauku tuvumā, neviltotu mīlestību veltot lauku darbiem (labības novākšanas), amatnieku (klūdziņu pinēju, galdnieku, kalēja) un mākslinieku darba attēlošanai. Modris Sapuns ir īpašs arī ar sev raksturīgo rokrakstu un tehniku – sīko triepienu, kas brīžiem kļūst par ornamentālu rakstu. Darbus viņš bieži veido skrāpējuma tehnikā, tos izkasot no gruntēta kartona un papīra vai izgrebjot no koka, linoleja, saplākšņa un citiem materiāliem. Lai izceltu galvenos personāžus, telpisko perspektīvu mākslinieks bieži aizstāj ar atsevišķu detaļu izgriešanu un ciļņu veidošanu. Kopš 1998. gada Modra Sapuna darbi regulāri eksponēti Talsu mākslinieku un naivās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Izstādēs piedalās kopš 1998. gada. Darbi eksponēti Dānijā un Igaunijā. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Talsu muzeja un Naivās mākslas muzeja krājumā, kā arī vairākās privātkolekcijās. 2007. gadā Modra Sapuna darbu izstāde „Ar gaismu sirdī” bija skatāma galerijā „Istaba.” Neviltoti gaiša ir vēlme ar gleznām apliecināt labo sev pozitīvajos cilvēkos. Modra Sapuna darbos visvairāk fascinē labestīga jūtu tīrība, piesaista sižeti, kompozīcijas uzbūve un nedaudz krītainais krāszieds. Pēdējais veidojas tehnoloģisko īpatnību dēļ. Mākslinieks vispirms izkrāso un tad izskrāpē formas kontūras. Iecerēto darbu kompozīcijas tiek izskrāpētas uz papīra, kartona, saplākšņa, linoleja un dažiem citiem materiāliem.
Pēdējos gados mākslinieks arvien vairāk darina kokā grieztas plastiskas glezniņas, apcerot naivi robustās formās putnus, dzīvniekus un cilvēka attiecības ar dabu. Mākslas darbu radīšana viņam ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, un var apgalvot, ka kļuvusi par paša izvēlētu profesiju, kas ļauj domāt par dzīvi, tās sagādātajiem prieka un rūgtuma brīžiem un kalpo arī kā anestezējošs līdzeklis tumšajos brīžos. Klusajās un no cilvēka klātbūtnes brīvajās ainavās īpatnēji veidojas metafiziskām sapņu ainām līdzīgas izjūtas apvienojumā ar sirsnīgu naivitāti un aizkustinošu zīmējuma detalizējumu. Modris Sapuns uzsver, ka cilvēki viņam nešķiet interesanti. Ja glezno, tad „tikai labos un tikai smaidīgus”. Viņš ļoti daudz zīmē un glezno egles. Visbiežāk kā mežu. Daudz zīmēti meža zvēri, zirgi, aitas, kā arī Talsu skati, ziedoši dārzi un krāsaini meži. Interesanti iepazīties ar žurnālistes Elīnas Lāces rakstu “Spārenieki novērtē “peļu taciņas” Modra Sapuna darbos” (“Talsu Vēstis”, 2016. gada 2. marts), kur iespēja iepazīt mākslinieka domu pasauli un stāstīts par pacietības devu, kas vajadzīga, lai radītu filigrāni smalkus gleznojumus[2].
2008. gadā Žaņa Sūniņa prēmijas vizuālajā mākslā laureāts.
Talsu novada atjaunotajā Ģipkas baznīcā altāri, galdu, kanceli rotā Modra Sapuna gleznojumi. Ir 2025. gadā iznākušās Elvitas Rukas grāmatas ‘’ Dzīvie akmeņi. Ģipkas baznīca. “ vāka zīmējuma un ilustrāciju autors.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2026
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
