lībiešu dzejnieks,
folkloras teicējs
Dzimis Košragā. Gerdas un Andreja Skadiņu ģimenē. Augusta Skadiņa māte Gerda bija nākusi no pārticīgas ģimenes, viņa bija Žoku saimnieku Gūtmaņu meita un viņas tēvam esot piederējuši četri kuģi. Arī Gerda un Andrejs Skadiņi bija teicēji igauņu un somu valodniekiem[1].
Izglītojies Tērbatas skolotāju seminārā, vēlāk Tautas augstskolas Liepājas nodaļā. Pēc mācībām Augusts Skadiņš dienēja Valsts prezidenta J. Čakstes sardzes pulkā. Pēc obligātā kara dienesta A. Skadiņš palika virsdienestā un viņu pārcēla uz Liepāju. Tur ģimene dzīvoja netālu no Liepājas Kara ostas. Skadiņa un viņa sievas Veronikas ģimenē dzimst divas meitas. Visma un Helga.
Strādāja Liepājas armijas noliktavās. Lībiešu kultūras un valodas portālā par Augustu Skadiņu izlasāms: “Bijis dzelzceļa strādnieks Mazirbē un Rīgā, avīzes "Jaunākās ziņas" līdzstrādnieks, strādājis tirdzniecībā”[2].
Lībiešu kultūras un valodas portālā lasāms 2006. gada 6. jūnijā publicēts Valta Ernštreita raksts “Starp diviem pasaules kariem”, kur iedaļā “Proza pret alkoholu” lasāma informācija arī par Augustu Skadiņu:
“(..) Liela daļa no lībiešu lasāmgrāmatās ievietoto tekstu autoriem pēc šīm publikācijām arvien vairāk un vairāk pievērsušies rakstniecībai. Apetīte, kā zināms, aug ēdot. Tā, piemēram, jau pirmajā lasāmgrāmatā atrodamais Augusts Skadiņš 1923. gadā pats sastādījis trešo lībiešu lasāmgrāmatu. Tiesa, vārds „sastādījis" šeit ir tikai formalitāte. Īstenībā viņš pats visu šo lasāmgrāmatu arī ir sarakstījis. Turklāt tās iznākšanu atbalstīja Igaunijas pretalkohola biedrība (Eesti karskusliit), kas noteicis arī grāmatas satura tematiku - cīņu ar alkoholu. Lai gan tematiski vienveidīgie teksti ir grūti lasāmi, sarakstītās prozas literārā kvalitāte nebūt nav tik peļama. Faktiski tieši Augusts Skadiņš būtu uzskatāms par vienu no ražīgākajiem lībiešu prozaiķiem. Un prozaiķu lībiešu literatūrā ir bijis maz. Augusts Skadiņš ir dzimis 1902. gadā Košragā. Viņš izglītojies Tartu skolotāju seminārā un Tautas augstskolas Liepājas nodaļā. Bijis avīzes „Jaunākās Ziņas" līdzstrādnieks un dzelzceļa strādnieks Mazirbē un Rīgā. Iespējams, tieši pieredze darbā uz dzelzceļa ļāvusi viņam sarakstīt vienu no dramatiskākajiem stāstiem lībiešu literatūrā „Gandrīz nāves nagos", kurā stāstīts par vilciena katastrofas novēršanu. Lai gan stāsta nobeigums ir tradicionāli laimīgs, tas ir pilns dinamikas un mūsdienīguma, kas lībiešu literatūrā kopumā ir retums. Uzrakstījis vienīgo lībiešu oriģināllugu lībiešu valodā „Vecais Rānda” – šāda informācija izlasāma lībiešu kultūras un valodas portālā[3].
Bijis liels folkloras zinātājs. Augustu Skadiņu visvairāk atceras kā lībiešu dzejnieku, taču patiesībā dzejoļus viņš rakstījis maz. Tomēr viņš piedalījies „Lībiešu otrās lasāmgrāmatas sastādīšanā”, tajā publicēdams stāstījumu „Lībiešu senie laiki”. Gadu vēlāk Tērbatā izdod Augusta Skadiņa sastādīto “Trešā lībiešu lasāmgrāmata”. Šis 20 lapaspušu garais izdevums veltīts atturības propagandai.
Kara laikā dzīvojis Jelgavā, divstāvu koka namiņā. 1944. gada vasarā lielajā Jelgavas degšanā sadeg visa ģimenes iedzīve, bet pašiem laimīgi izdevies izglābties. Augusts gribējis emigrēt uz Zviedriju, taču tas nav izdevies.
V. M. Šuvcānes sastādītajā grāmatā "Lībiešu folklora” (R., Jumava, 2003) starp citiem lībiešu folkloras pazīstamiem teicējiem iespēja iepazīties arī ar teicējiem no Skadiņu dzimtas[4].
Apbedīts Jelgavas Meža kapsētā
[1] Lībiešu folklora / no lībiešu val. tulk., sast. V.M. Šuvcāne. - Rīga : Jumava, 2003.
[2] Turpat.
[3] Livones.net - STARP DIVIEM PASAULES KARIEM [skatīts 15.12.2021]
[4] Lībiešu folklora / no lībiešu val. tulk., sast. V.M.Šuvcāne. - Rīga : Jumava, 2003.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2022
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
