Velta Skurstene-Lāce
(Talsi)
Dzimusi Talsos. Dzīvoja Limbažu novada Skultes pagastā.
Veltas Skurstenes‑Lāces vīrs ir Visvaldis Lācis; meita - radio žurnāliste Zane
Lāce.
Velta Skurstene-Lāce Mairitas Balodes rakstā “Es nožēloju tos, kuri nav dzimuši Talsos” laikrakstam “Talsu Vēstis” atklājusi:[1]
"Nav jau smukākas pilsētas par Talsiem, nav
jau skaistākas! Nu labi, es zinu, ka Kandava ir Kurzemes Šveica, bet Talsi ir
Kurzemes pērle! To jau sen Ulmaņlaikos rakstīja, žurnālā izlasīju, un es biju
šausmīgi lepna, it kā es būtu to uzbūvējusi! Esmu dzimusi un augusi Talsos,
Krišjāņa Valdemāra ielā 28. Nožēloju cilvēkus, kuri Talsos nav dzimuši (zīmīgi
norādot uz vīru Visvaldi Lāci – viš i dundžis!). Mamma audzināja piecus bērnus,
un tēvs strādāja par lopu dzinēju, dažreiz ar bānīti, dažreiz ar kājām dzenot
uz Rīgu. Mans tēvs dzimis Serbijā. Es i serbs, un tad iedomājies, kā mans tēs
runaj. Kad viš atbrocs uz Talsem un ar sav serb akcent runej vēl pa tāmniecisk,
tad tā bij tād buķet, ka nenoklaustes! [..]. Bet ro, kas mān satriec. Es
saprot, ka skole jārune pareiz, un nevar tok stiept un vilkt to vārd, bet tas
valod iet pazuš’nā, viš nav dzīvs. Ja bērniņ save starpe nerunā tā kā vajag, ko
viš iemācīses? Vo tā nav? I tok!"
Mācības sākusi Talsu 1. pamatskolā. Tālāk mācījusies Rīgā,
Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, ko beigusi 1951. gadā. Tajā pašā gadā
iestājusies Valsts Teātra institūtā.
No 1956. gada līdz 1958. gadam strādājusi Valsts Leļļu teātrī. Savukārt no 1958. gada līdz 1989. gadam strādājusi Valsts Jaunatnes teātrī. Paralēli darbam teātrī piedalījusies dažādos iestudējumos un raidlugās Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.
Sadarbojusies
ar skaņu ierakstu firmu “Melodija”, ierakstot lugas un pasakas bērniem. No
2001. gada līdz 2003. gada martam vadījusi teātra pulciņu Rīgas 3. speciālajā
skolā.[2]
Teātra darbinieku savienībā kopš 1958. gada.[3]
Velta Skurstene-Lāce ir daudzu populāru tēlu iedzīvinātāja
teātrī un kino. Annas Brigaderes Sprīdīša (1963), A. Tolstoja Buratīno (1966),
A. Milna „Vinnijs Pūks un viņa draugi” varoņa Ēzelīša Iā (1967) un ļoti daudzu
citu spilgtu lomu atveidotāja. Cilvēks, kura savdabīgās balss tembru un tāmiskajā
dialektā runātus tekstus Latvijas
radioraidījumos skandē pāri visai Latvijai.
Latvijas TV raidījumos Velta Skurstene-Lāce
piedalījusies kopš 1956. gada.
Popularitāti ieguvusi, uzstājoties ar lelli Gustiņu. Velta Skurstene-Lāce
ieskaņojusi vairākas lomas animācijas filmās.
Nozīmīgākās no tām ir Pekausis ("Krokodils Gena un viņa draugi”) un
Sivēns ("Si Si Dra”).
Kopš 1953. gada Velta Skurstene-Lāce piedalās
radioraidījumos. Ilgstoša sadarbība Veltai
Skurstenei-Lācei bijusi ar Gunaru
Jākobsonu raidījumā „Satīras dzirnavas”. Ilgus gadus Velta Skurstene-Lāce
piedalījusies raidījumu ciklā bērniem "Ar jums runās Kaspars”. Tāpat ilgus
gadus bijusi Tāpēcītis raidījumu ciklā bērniem "Atbildam jums, kāpēcīši”.
Kopā ar grāmatu apgādu “Garā pupa” Latvijas skolās un
bibliotēkās runājusi dažādu autoru dzeju un prozu. Kā Ēzelītis Ī-ā kopā ar
dziedātāju Ilzi Purmalieti piedalījusies akcijā bērniem invalīdiem "Katrs savu
dzīvi dzīvo”.
1958. gadā māksliniecei piešķirts laureāta nosaukums par
Maksa lomu Leļļu teātra izrādē “Makss un Morics”. 1966. gadā Velta Skurstene-Lāce
saņēmusi Nopelniem bagātās skatuves
mākslinieces goda nosaukumu. 1974. un 1977. gadā māksliniece apbalvota ar Arodbiedrību Padomes
Goda rakstu. 1980. gadā saņemts Augstākās Padomes Goda raksts. Kopš 2001. gada
– mūža stipendiāte.
Veltas Skurstenes-Lāces balss ieraksts skan unikālā
izdevumā, kas satur ap 100 dažādu latviešu valodas izlokšņu paraugus un
ierakstu atšifrējumus vienkāršotā fonētiskā pierakstā – valodnieces, LU
Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras profesores Lidijas
Leikumas 2015. gadā sarūpētajā grāmatā „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda
valodiņ”. Grāmatu veidot profesorei palīdzējuši demogrāfs, latviskā mantojuma glabātājs
Ilmārs Mežs, Māra Zirnīte, Dace Markus un Daiga Straupeniece.[4]
Daudzos radioraidījumos un pasākumos Velta Skurstene-Lāce cēlusi godā un popularizējusi tāmisko dialektu, kursas valodu.
Nozīmīgākās teātra lomas:
Nozīmīgākās kino lomas:
Nozīmīgākie tēli TV raidījumos:
Nozīmīgākie uzvedumi un lasījumi radioraidījumos:
Nozīmīgākās lomas radio raidlugās:
[1] Balode Mairita. Es nožēloju tos,
kuri nav dzimuši Talsos // Talsu Vēstis, Nr.56 (2003. gada 17. maijs), 5.lpp.
[2] Latvijas Radošo savienību padome. Velta Skurstene-Lāce. Pieejams: http://www.makslinieki.lv/profile/Velta-Skurstene-L%C4%81ce/ [sk. 05.10.2020.].
[3] Turpat.
[4] Leikuma, L. (2015). Viena zeme,
vieni ļaudis, nav vienāda valodiņ. 79.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Papildināts: 2022
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta