Talsu Galvenās bibliotēkas arhīva foto.

Jānis Smilga

(Talsi)

(1953. gada 24. jūnijs)

mūzikas pedagogs, pūtēju orķestra „Talsi” diriģents

Mācījies Pastendes pamatskolā[1].

Talsu mūzikas skolā mācījies trompetes spēli, tālāk – Mediņa mūzikas vidusskola un LVK. Divdesmit trīs gadus muzicējis profesionālajā pūtēju orķestrī "Rīga”[2].

Muzicējis arī Jura Lasenberga Pastendes lauku kapelā[3].

Talsu rajona padome 2003.gadā par sasniegumiem radošajā darbā un sakarā ar 50. gadu jubileju Jānim Smilgam piešķir Goda rakstu[4].

Sarunā ar žurnālisti Ilzi Kārkluvalku rakstā „Pastende, Talsi, Rīga. Un atpakaļ…” Jānis Smilga stāsta par pūtēju orķestra "Talsi” ikdienu, koncertiem un arī par dažu nopietnu problēmu. Atbildot uz žurnālistes jautājumu par to, ka „kad notiek lielie Dziesmu un… svētki, parasti to nosaukumā otros piesauc deju, bet nekad pūtēju svētkus, kaut gan ne bez vieniem, ne bez otriem un kur nu vēl trešiem tie nemaz nevarētu notikt”,

Jānis Smilga atbild:

"Mēs, pūtēji, ļoti daudz par to esam diskutējuši. Nezinu, kur jāmeklē vaina. Vai tas ir autoritāšu trūkums, kādas ir koriem… Pēc Ordelovska aiziešanas vairs nav tik spēcīgu personību, kas aizstāvētu pūtēju orķestru vietu un nozīmīgumu un cīnītos par to vārda skanējumu. Jūs to ļoti labi redzējāt svētkos „Rīgai – 800”. Bija atsevišķu pūtēju orķestru koncertu diena. Vai kādā televīzijas sižetā vai videofilmā fragmentu no tās dienas notikumiem parādīja? Sabiedrisko domu lielā mērā veido masu informācijas līdzekļi, reklāma. Vai tikai pūtēju orķestru tradīcijas Latvijā nav vēl vecākas par koru tradīcijām…[5]

Žurnāliste Ilze Kārkluvalka rakstā "Stāsts par trīsdesmit gadiem Talsu pūtēju orķestrī” ("Talsu Vēstis”, 2010. gada 26. oktobris) raksta:

"Aizvadītās svētdienas pēcpusdienā Talsu tautas nams pārtapa pilsētas dzīvākajā centrā. Mūziķis un diriģents Jānis Smilga atskatījās uz trīsdesmit darba gadiem pūtēju orķestrī. (...) Eleganti un sirsnīgi, ļoti ģimeniski vairāk nekā 2 stundas ilga koncerta programma. Tas bija Jāņa Smilgas stāsts mūzikā par ceļu ar šo mākslinieciskās pašdarbības saimi no kolhoza "Draudzība” laikiem līdz tagadnei. (...) Smilgu ģimenē ir izaudzinātas divas meitas, un tēvam uz skatuves līdzās bija gan Kristīne, gan Laura un znots Ingus Leontjevs. Laura gan diriģēja orķestri, gan savu vadīto Saulkrastu jaukto kori "Anima”, gan dzirdējām viņas solodziedājumu. Smalkajā, trauslajā sievietē publika nojauta tēva krampi – precīzu, jūtīgu mūziķi, prasīgu pret sevi un pārējiem izpildītājiem. Jānim Smilgam nelīp zvaigžņu slimība, lai arī iemesli tādai ir Talsu pūtēju orķestra sasniegumi, pazīstamais vārds Latvijas un starptautiskajā mērogā. Tie, kuriem laimējies īstajā laikā satikt tik prasīgu un gudru skolotāju, nekad arī savos spožākajos triumfa brīžos neaizmirst publiski viņam un Talsu orķestrim pateikt paldies par pirmo rūdījumu. Jānis Bērziņš, Aleksandrs Joloņeckis, Intars Busulis, Rihards Zaļupe... Diriģents nosauca visus, ar kuriem sadarbojies, kuri tālāk pasaulē aizgājuši, kuri joprojām ir kopā ar viņu. Simpātiski, ka orķestrī kā tādā labā ievārījumā izkūst atsevišķās ogas, bet vajadzīga katra, lai mantai būtu īpaša smarža un garša. Rātni un pilnīgi kā bērnībā orķestrī spēlēja „Pastendes pamatskolas absolvents” Intars Busulis, ar smaidu seno stāstu par sev uzšūto orķestranta formastērpa vismazāko žaketīti klausījās sitaminstrumentālists Saša Joloņeckis...”[6]

Vada arī Talsu kristīgās skolas zvanu ansambli[7].

Jānis Smilga 2023. gada31. jūlijā piedalījies Talsu Galvenās bibliotēkas sarunu ciklā "mazpilsētas stāstnīca". Ieraksts pieejams  Facebook lapā.



[1] Ilze Kārkluvalka. Pastende, Talsi, Rīga. Un atpakaļ…// Talsu Vēstis,Nr.11,(2002. gada 26.janvāris),3.lpp.

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Ilze Kārkluvalka. "Talsu’’ diriģentam piešķir Goda rakstu//Talsu Vēstis, Nr.71, (2003.gada 21. jūnijs),2.lpp.

[5] Ilze Kārkluvalka. Pastende, Talsi, Rīga. Un atpakaļ…// Talsu Vēstis,Nr.11,(2002. gada 26.janvāris),3.lpp.

[6] Turpat.

[7] Turpat.



Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2023



Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta