Jānis Strāders
(Strazde)
bijis Talsu apriņķa padomes loceklis, bijis
pirmais Strazdes pagasta vecākais
Par Jāņa Strādera dzimšanas vietu un dzimtajām mājām Strazdes novada pētnieks Jānis Kaminskis rakstījis:[1]
"1810. gadā uz bijušās „Vitergaiļu’’ māju zemes nodibina „Melgāles”
mājas. Ap 1850. gadu „Melgāles’’ pārdēvēja par „Melgalvju” mājām. (izraksts no
J. Juškēviča Strazdes pagasta vēstures). Latvijas Valsts vēstures arhīvā
atrodas mājas grāmata no 1885. gada līdz 1947. gadam."
Jāņa Strādera sieva Marija bija Kandavas vīndara Bērtuļa Eiermaņa meita. Strazdes novada pētnieks Jānis Kaminskis bibliotēkai atsūtītajā materiālā rakstījis:[2]
"Sieva Marija,
Kandavas pagasta vīndara meita, līdz mūža galam bija Kandavas slimnīcas ārsta
Vladimira Stiprā (1891 – 1966) uzticīga mīļākā. Nedēļas nogalēs vīrs Jānis
jūdza zirgu ratos, lai sieva varētu braukt uz Kandavu."
1918. gada decembrī Strazdi atdala no Nurmuižas pagasta. Par pirmo no jauna izveidotā pagasta priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Strāderu. Jāņa Kaminska apkopotajos materiālos ietverts:[3]
"Strazdes pagasta izpildu komitejas vēlēšanās 1919. gada 27. augustā par pagasta izpildu komitejas locekļiem ievēlēja: izpildu komitejas priekšsēdētājs Jānis Strāders, „ Melgalvjos’’ latvietis, 35 gadi, universitāte, saimnieka dēls – alga 150 rubļi. 1919. gada 28. oktobrī Strāders Jānis tiek ievēlēts Talsu apriņķa padomē no bezzemniekiem (Līdz tēva nāvei sevi uzskatīja par bezzemnieku)."
1921. gada 27. maijā Talsu apriņķa padome atbrīvoja no
darba Strazdes pagasta valdes priekšsēdētāju Jāni Strāderu. No Jāņa Kaminska
uzkrātajiem materiāliem:[4]
"1921. gadā Talsu apriņķa valde dažādu iemeslu dēļ atcēla Strāderu no amata pienākumu pildīšanas, un pēdējais ļoti noskaitās uz toreizējo darbvedi W., sākot meklēt iemeslus, lai viņu iespundētu. Vienā jaukā dienā Strāders saņem apkārtrakstu, uz kura darbvedis W. bija uzspiedis zīmogu ar saules švītni, L burtu un 3 zvaigznītēm. Šis zīmogs Strādera kungam kā personai ar „augstāko’’ izglītības cenzu, izrādījās par bermontiešu zīmogu, tādēļ atvālējās minēto apkārtrakstu konfiscēt un steidzīgi nosūtīja apriņķa priekšniekam ar vēstuli, kurā starp citu rakstīts: “ja nesauksiet pie likumīgas atbildības šo idiotu perēkli, kura lieto šo zīmogu, tad būšu spiests žēloties ministrijā”. Lieta nokļuva prokurora rokās un viņš apsūdzēja Strāderu iestādes noniecināšanā."
1922.
gada 15. decembrī Jānis Strāders ticis apsūdzēts pēc Sodu likuma 154 panta 2.
daļas. Tiesa piesprieda Jānim Strāderam divas nedēļas cietumā.[5]
Jānis Strāders
ziedojis vienu latu Rīgas Brīvības pieminekļa celšanai.[6]
1940. gadā saņēmis Latvijas centrālo sēklu eksportu un akciju sabiedrības
“Aldaris” naudas balvu 150 latu apmērā.[7]
Laikrakstā “Padomju Karogs” 1967. gadā minēts, ka Jānis
Strāders bijis arī redaktors Talsu apriņķa izpildu komitejas izdotajam
laikrakstam “Ziņotājs”.[8]
1940. gada 25. martā Jānis Strāders un viņa sieva Marija
tika izsūtīti uz Sibīriju, Tomskas apgabala Šegarskas rajonu. Atbrīvoti tika
1956. gada 15. janvārī.[9]
[1] Jāņa Kaminska iesūtītie materiāli Talsu Galvenajai bibliotēkai.
[2] Turpat.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Talsu Vārds (1922. gads).
[6] Jāņa Kaminska iesūtītie materiāli Talsu Galvenajai bibliotēkai.
[7] Rīts, Nr.90 (1940. gada 1. aprīlis).
[8] Padomju Karogs, Nr.72 (1967. gada 20. jūnijs).
[9] LVA (2007). Aizvestie. 1949.
gada 25. marts. 422.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
