Ina Strazdiņa
Dzimusi Talsos. Dzimtās mājas – Lībagu pagasta Robežnieki. Beigusi Talsu 1. vidusskolu, Latvijas Universitātes Žurnālistikas fakultāti (sociālās zinātnes). Pirmā darba vieta – laikraksta “Talsu Vēstis” redakcija. Raksta dzeju un esejas.
2001. gadā saņēmusi Latvijas Žurnālistu savienības balvu "Žurnālistikas cerība". Kopš 2004. gada strādājusi Latvijas radio, bet kopš 2006. gada ir Latvijas radio žurnāliste / korespondente Briselē, turklāt jau vairākus gadus viņa ir vienīgais Latvijas mediju pārstāvis, kurš tur strādā pastāvīgi, veidojot sižetus Latvijas Radio par dažādiem ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem. Rakstā „Lauku meitene lielpilsētā” uz laikraksta „Talsu Vēstis” žurnālistes Unas Upītes (2009. gada 21. februāris) uzdotu jautājumu par palikšanu vai nepalikšanu uz dzīvi ārzemēs pavisam, Ina Strazdiņa atbild:
„Grūti pateikt. Pati sev to prasu. Dziedātājs Stings ir teicis, ka nav labi aiziet no mājām, tad tu zaudē saknes. Bet bez saknēm cilvēkā nav dzīvības. Manas mājas ir Latvijā, manos Mundigciema „Robežniekos”. Tas nu ir skaidrs, jo tur ir mani vismīļākie cilvēki. (…) kad esmu Latvijā, lielu daļu laika pavadu Talsos. Tā ir bērnības pilsēta, un ar to lepojos, jo Talsi ir unikāli ar saviem cilvēkiem, māksliniekiem, mūziķiem. Vietai ir liela nozīme. Talsi ir labā nozīmē dīvaina pilsēta, ar saviem pakalniem, paksīšiem, ezeriem un dīķiem. Atceros, vidusskolā bija saucamie hipiju laiki. Toreiz vēl bija dzīvs dzejnieks Gatis Krūmiņš, mums bija milzīgs radošs pacēlums, staigājām ar ģitārām, dziedājām, gleznojām līdz rītam.”[1]
Žurnāliste Ina Straziņa saņēmusi titulu “2009. gada Eiropas cilvēks Latvijā”. Laikraksta „Talsu Vēstis” 2010. gada pašā pirmajā numurā (otrdiena, 5. janvāris) lasāms Eduarda Juhņeviča raksts „Kādreizējā „Talsu Vēstu” žurnāliste kļūst par 2009. gada Eiropas cilvēku Latvijā”:
„Rīgas Latviešu biedrības Līgo zāli pāršalca skaļi aplausi un atskanēja ovācijas, kad pasākuma vadītājs – Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts par 2009. gada Eiropas cilvēku Latvijā nosauca Talsu novadā dzimušo un augušo Latvijas Radio žurnālisti Inu Strazdiņu.”[2]
Kopš 2009. gada Ina Strazdiņa gatavo reportāžas arī laikrakstam „Latvijas Avīze” un Latvijas Televīzijai.
Dižstendes „Skrīnis” izdevumā 1998. gadā iznākusi Inas Strazdiņas dzejoļu grāmatiņa „Ceļš + Mēs”. Daudz dzejoļu publicēti Talsu rajona laikraksta literārajā pielikumā „Avots”, arī novada literārajos kopkrājumos „Mani kaķi ir zaļi” (2001) un „Laiks kā pulkstenis tikšķ” (2007).
2012. gadā Ina Strazdiņa saņēmusi arī “Cicerona balvu” par mērķtiecīgu ieguldījumu žurnālistikā.
2016. gada decembrī klajā nāk Latvijas simtgadei veltīts izdevums – žurnāls “Talsenieku stāsts”(nr. 2). Žurnālā iekļauts Initas Fedko raksts par Inu Strazdiņu:
“Kad rakstu, sēžu uz savas viensētas sliekšņa”, kas paver ieskatu žurnālistes dzīves redzējumā un radošuma mirkļos: “Viņa dodas uz Turcijas un Sīrijas robežu, kur augām dienām krīt bumbas un ir dzīvības draudi un nolaupīšanas risks. Jaunā sieviete izvēlas ceļu, kur sapīties dadžos un sagriezties ar jūraszālēm. Viņa atzīst: lai varētu būt pasaules dauzoņa, blakus un apkārt jābūt cilvēkiem – stipriem un stabiliem – , jābūt saviem Lībagu pagasta “Robežniekiem”. Uz tā balstās Inas Strazdiņas, Latvijas radio korespondentes Briselē, pasaule.”[3]
No 2019. gada strādā Latvijas Televīzijas ziņu dienestā par ārzemju ziņu redaktori. Kopā ar kolēģi Tomu Pastoru vada ārpolitikas ziņu raidījumus.
2024. gadā raidījuma “Pasaules panorāma” vadītāja par savu darbu saņēmusi Polijas Goda zīmi “Bene Merito”. Tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē “Labi nopelnīts”.
2022.gadā Talsu luterāņu draudzes namā bija apskatāma fotoizstāde “Ukrainas piezīmes”. 2025. gadā Pedvāles Starptautiskās mākslinieku rezidences izstāžu zālē kopā ar ukraiņu operatoru Maksimu Peņko bijusi fotoizstāde “ Kara piezīmes Ukrainā”
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2025
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
