Žanis Sūniņš
(Stende/ Talsi)

       (1904. gada 19. jūlijs – 1993. gada 12. marts)

gleznotājs

Dzimis Ventspilī.

Brālēns gleznotājs Kārlis Sūniņš[1].

Desmit gadu vecumā viņš piedzīvojis karu un bēgļu gaitas un pirmās skolas mācības Pleskavas bēgļu skolā.

Pēc kara Sūniņu ģimene atgriežas Ventspilī, bet bada un briesmu dēļ pāriet dzīvot tēva novadā Stendes pagasta Renču māju ērbēģī. Bērni ziemu iet trīspadsmit kilometru garā ceļā uz kursiem, lai turpinātu izglītību.

Žanis glezno pastkartes un pārdod kioskā. Tās ierauga mākslinieks Kārlis Šprunks un aicina zēnu uz Stendi mācīties zīmēšanas studijā.

Vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā beidzis Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Idille"[2].

Žanis Sūniņš Talsos vēlāk strādā iztikas darbus kā krāvējs vai vietējo teātru izrāžu noformētājs. Brīvajā laikā pievērsies arī stājmākslai, pakāpeniski nododamies tikai glezniecībai. Gleznojis daudzfigūru kompozīcijas[3].  

Būdams galvenokārt figurālists un ainavists, gleznojis arī tematiskās kompozīcijas ar vēstures un teiksmainās pagātnes atainojumu, kā arī liriskas sadzīviskas ainas.

Mācījies Talsu Tautas augstskolas kursos.

Darbi izstādīti Rumānijā, ir bijušas daudzas personālizstādes Rīgā, Ventspilī, Liepājā un citur. 1929. gadā aizsācis Talsu novada mākslinieku darbu izstāžu organizēšanu Talsos.

Savā 70. gadu jubilejai veltītās izstādes katalogā Žanis Sūniņš raksta:

,,Es vienmēr esmu mīlējis dabu un tās burvību, bez kuras nebūtu izaugusi arī mana māksla. Līdz ar to cenšos mākslas darbu interpretācijās pateikt tās patiesības, kuras grūti saskatāmas, pavirši tuvojoties dabai. Vēlos, lai saskaroties ar manām gleznām, cilvēkā augtu alkas pēc dabas skaistuma, rastos interese izzināt tās noslēpumus”[4].

Apglabāts Talsos Antiņu kapos. 

Par Žani Sūniņu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2024

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta