Dzimis Lībagos.
Pamatskolu beidzis Talsos. Mācījies Talsu Valsts ģimnāzijā, Talsu mūzikas skolā. Muzicējis Talsu diksilendā "Talsu sprīdīši” Jāņa Osīša vadībā. Beidzis Ventspils Mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas nodaļu. Pēc tam iestājies Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tur mācījies kompozīcijas klasē pie profesora Pētera Plakida[1].
2002. gadā uzrakstīta mūzika latviešu mākslas filmai „Likteņa līdumnieki”. Laikraksta “Talsu Vēstis” 2003. gada 9. janvāra numurā izlasāms Inas Strazdiņas raksts “Epizode ar zirgiem ābeļdārzā”, kas stāsta par R. Tigula darbu, radot mūziku filmai “Likteņa līdumnieki “. Raksts iepazīstina ar Raimonda Tiguļa izjūtām sacerot mūziku filmai. Paralēli darbam pie filmas mūzikas viņš strādāja arī pie sava kārtējā albuma[2].
Diskogrāfija: “Moongight Sound Design” (1999); “Don’t turn away” (2001); “De angelis” (2001); 2001. gadā nāk klajā R. Tigula mūzikas albums "Četri vēji” ar latviešu tautas mūzikas elementiem un 2003. gadā – albums "Bay Lounge”, kas iegūst Mūzikas ierakstu gada balvu kā labākais instrumentālās mūzikas albums. 2006. gadā kopprojektā ar Jāni Medni izdots foto un mūzikas albums "Zaļš, balts, zils”. Par šo darbu R. Tiguls saņem Mūzikas ierakstu Gada balvu: nominācijā “Labākais mūsdienu tautas mūzikas albums”[3].
2008. gadā nāk klajā Raimonda Tigula un Imanta Ziedoņa audiogrāmatiņa "Epifānijas”. Tas ir īpašs kopdarbs, kur apvienots literārs teksts autora Imanta Ziedoņa lasījumā ar Raimonda Tigula meditatīvo mūziku. Audiogrāmatiņa iznākusi Raimonda mūzikas ierakstu kompānijā "Moonlight Sound Design”[4].
Komponists ir rakstījis mūziku arī teātra izrādēm. Uzrakstīta mūzika Liepājas teātra izrādei "Pelnrušķīte”. Sarakstījis mūziku arī Dailes teātra izrādēm: “Spilvencilvēks”, Kaligula”, “Killera dienasgrāmata”, “Amadejs” ,“Vējiem līdzi” . Rakstījis mūziku muzikālajai izrādei Dailes teātrī "Ludviga prožektors” un citām izrādēm dažādos Latvijas teātros. Rakstījis mūziku Starptautiskajam garīgās mūzikas festivālam. Tur atskaņots rituālais opuss „Dod, Dieviņi” ar Noras Ikstenas libretu. Pirmatskaņojums notika Svētā Pētera baznīcā 2008. gada 30. augustā. Raimonds Tiguls ir 25. Vispārējo latviešu Dziesmu un 15. Deju svētku noslēguma koncerta “Līgo” mūzikas autors[6].
2009.gadā par “Gada talsenieku” kļuva Raimonds. Svētku koncertā 18. novembrī skanēja viņa komponētā lībiešu šūpuļdziesma. Dziesma tapusi sadarbībā ar dzejnieku Valtu Erenštreitu. Šūpuļdziesma nav pirmais darbs pie lībiešu tautas mūzikas. Ir izveidots albums “Zils. Balts. Zaļš.” Tas ir kopdarbs ar fotogrāfu Jāni Medni[7].
Talsos ir kalns, kurš saucas Tiguļkalns. Kalna nosaukums radies no Tiguļu mājām. Tur XIX gadsimtā dzīvojusi Tiguļu dzimta. Tā ir augstākā vieta Talsos. Kalnā ir aplis, kuru veido deviņpadsmit ozoli[8].
Jau vairākus gadus Talsu Tiguļkalnā Latvijas mūzikas mīlētāji tiek aicināti uz Raimonda Tiguļa sarūpētu koncertu "Ārpasaules mūzika”. Brīvdabas koncerts aizsākās 2012. gadā. Ik gadu koncerts iesācies ar komponista skaņdarbu "Četri vēji”. Tiguļkalna koncertos vairākkārt muzicējis koris "Kamēr”. Katru gadu šajos koncertos komponists uzaicina piedalīties ne tikai Latvijā un ārvalstīs zināmus mūziķus, bet dod iespēju sevis izpaušanai jaunajiem talantiem – mūziķiem, kuri saistīti ar Talsiem[9].
2013. gada 8. jūnijā laikrakstā "Kultūras Diena” lasāms žurnālistes Ineses Lūsiņas raksts ”Intervija ar Raimondu Tigulu. Rituāls Tiguļkalnā”:
"Ozolu loka vidū Tiguļu kalnā, kur vēsturiski bijušas komponista Raimonda Tigula dzimtas mājas, viņš ar domubiedriem sniedz brīvdabas sajūtu koncertu Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā.
‘’Muzicēšanu Tiguļkalnā katru gadu jūnija pirmajā sestdienā es izjūtu nevis kā tradicionālu koncertu, bet kā kopā sanākšanu ar rituāla sajūtu," Raimonds Tiguls sāk savu neparasto stāstu par to, kā savas dzimtās pilsētas Talsu augstākajā virsotnē radījis vietu, kur skaņās un sajūtās sasaukties dažādu tautu un pasauļu mūzikai. Ārpasaules mūzika – mazliet tālāk par pasaulē dzirdēto – šogad atklās Melnās jūras reģiona savdabīgo skanējumu''.’[10].
2014. gada 21. un 22. jūnijā Rīgā Mežaparka Lielajā estrādē notika vērienīgs lieluzvedums – vasaras Saulgriežu mistērija "Lec, saulīte!” – mūzikas autors ir Raimonds Tiguls. Tajā piedalījās arī deju kolektīvs "Talsu kurši[11].
Komponista dzīvesvieta un mūzikas studija ir viņa dzimtajās mājās "Mūrnieki”, kas atrodas pie Talsu pilsētas un Lībagu pagasta robežas. Tā arī ir vieta, kur top lielākā tiesa komponista radīto darbu[12].
[1] Raimonda Tigula plate - Rakstniecības un mūzikas muzejs (rmm.lv) [skatīts 06.12.2022]
[2] Ina Strazdiņa. Epizode ar zirgiem ābeļdārzā// Talsu Vēstis, 2003.gada9.janvāris, Nr.3,6.lpp.
[3] Raimonds Tiguls — Vikipēdija (wikipedia.org) [skatīts 06.12.2022]
[4] Elīna Mierkalne. Epifāniju mērķis: pozitīvi uzlādēt un sapurināt.//Talsu Vēstis, 2008.gada 9.decembris, Nr.144, 1.lpp., 6.lpp.
[5] Santa Raita. Mūzika ir sanākusi sirsnīga//Neatkarīgā Rīta avīze, 2008.gada 29. augusts, Nr.201
[6] Turpat.
[7] Inita Fedko. Uzvelciet baltu kreklu un dziediet…nevis klusējiet!//Talsu Vēstis,2009. gada 21. novembris, Nr.134, 1.lpp.
[8] Raimonds Tiguls: Tāds vēriens Tiguļkalnā vēl nav piedzīvots / LR3 / / Latvijas Radio (lsm.lv) [ 06.12.2022]
[9] Turpat.
[10] Intervija ar Raimondu Tigulu. Rituāls Tiguļkalnā / Diena [skatīts 05.15.2022]
[11] Ilze Kārkluvalka. Komponists Raimonds Tiguls un arī ,,Talsu kurši’’ veido saulgriežu uzvedumu Mežaparkā//Talsu Vēstis, 2014.gada 20. jūnijs,Nr.69., 6.lpp.
[12] Agnese Meiere. Mājas, kur sākas mūzika// Ieva, 2014.,Nr.16., 26.-29.lpp
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2022
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta