rakstnieks, žurnālists
Dzimis Dundagas pagasta “Stiebros”.[1]
Mācījies Ventspils pilsētas pamatskolā un to pabeidzis 1927. gadā.[2]
Laikā no 1928. gada līdz 1930. gadam strādājis lauksaimniecībā un ceļu remontdarbos.[3]
1930. gadā pārcēlies uz Liepāju. Mācījies šoferu kursos un strādājis firmā “Foss un biedri” par izsūtāmo.[4]
Iesaistījies nelegālā revolucionārā kustībā un iekārtojis pagrīdes tipogrāfiju. 1932. gadā piedalījies legālā strādnieku laikraksta “Jauno Laiku Avīze” izdošanā. Šajā laikā izdoti četri numuri.[5]
Par revolucionāru darbību 1934. gadā ticis notiesāts uz četriem gadiem spaidu darbos. Pēc atbrīvošanas 1938. gadā strādājis meža darbos.[6]
Bijis laikraksta “Brīvā Venta” atbildīgais redaktors Ventspilī, bijis arī tipogrāfijas direktors.[7]
No 1927. gada žurnālā “Jaunais Cīrulītis” publicēti viņa dzejoļi un stāsti. Ar pseidonīmu Eduards Vaiņags ievietojis publikācijas literatūras mēnešrakstā “Zilās Tāles” 1930. gadā, kā arī Liepājas laikrakstā “Strādnieku Avīze”. Laikrakstā “Brīvā Venta” publicēti vairāki desmiti dzejoļu un nepabeigts romāns “Kiosks un dienas” par dzīvi Ventspilī. Šajā romānā ietverti autobiogrāfiski materiāli.[8]
1932. gadā autora izdevumā iznācis neliels dzejoļu krājums “Nemiera zvani”. Tas uzrakstīts galvenokārt Liepājas un Rīgas apcietinājumu laikā (viņa dzīvoklī, kurā noritējusi nelegāla sapulce, izdarīta kratīšana, un politpārvaldes rokās nonākuši viņa raksti ‘Pagrīde runā”, „Saimnieciskā krīze un strādniecība”, arī luga „Jaunā maiņa” un dzejoļu manuskripti – tas bijis pietiekams iemesls arestam). Kalnciema katorgā sarakstījis dzejoli “Pēdējā junda”. Šim dzejolim pašdarbības komponists un revolūcijas kustības dalībnieks R. Laciniks sacerējis melodiju. Šī dziesma kļuvusi populāra tā laika politieslodzīto vidū.[9]
Sākoties vācu okupācijai, Eduards Vaiņags ticis nošauts. Tas noticis pēc neveiksmīga mēģinājuma evakuēties uz PSRS.[10]
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
