Teodors Vangravs
(Kolka)
Dzimis Pizē (tagad
Miķeļtornis). Viņa īpašums bijis plaša zemnieku saimniecība „Pildavas”.
Lībiešu gadagrāmatā 1998. gadā Baiba Damberga rakstījusi:[1]
"Pagaidām maz
apzināta ir lībiešu izcelsmes naivistu glezniecība. Lībiešu krastā ir zināmi
vairāki vecāka gadagājuma ļaudis, kas glezno sava prieka pēc. Viens no viņiem –
miķeļtorņnieks Teodors Vangravs. [..] Vangrava zīmēšanas dotības ievērotas jau
skolā, kur lasīšanas stundās viņam uzdots ilustrēt stāstiņus. Arī vēlākajos
gados Vangravs varējis izpalīdzēt, kad vien bijis nepieciešams mākslinieka
ķēriens."
Māras Zirnītes esejā “Lībieši mutvārdu vēstures avotos” ietvertas Teodora Vangrava atmiņas, kas atspoguļo dramatiskās situācijas, kurās nonāca vietējie iedzīvotāji, laikā, kad neatgriezeniskas pārmaiņas notikušas lībiešu ciemos – vīrieši aizgājuši karā vai iebēguši mežos un pēc tam – pāri jūrai:[2]
"Paši ar savu motorlaivu tēva brālis Jēkabs ar visu ģimeni no Ventspils
aizbrauca pāri jūrai. Līdz ar Jēkabu uz Zviedriju, pēc tam uz Kanādu aizbrauca
tēva jaunākā māsa. Dēliem bij jāiet armijā, tos jau sauca iekšā krievs. Nāca
vāciets – muka, nāca krievs – muka. Brāli aizsūtīja uz Sibīriju – miris. Negāja
līdzi krievam, lai gan bij iesaukts armijā,
dienēja uz “Roņa” – obligātajā kara dienestā. Krievs pārņēma. Aizgāja
pie latviešu armijas, un viņam iekrita taisni tas sarežģītais maiņas laiks –
ilgus gadus Sibīrijā."
Izstādēs piedalījies ar guašas
gleznojumu “Usmas ezers”. Darbs tapis 1982. gadā, atceroties bērnības
iespaidus, kurus mākslinieks guvis ganu gaitās ezera krastos. Šādas gleznas
esot piecas – katram bērnam pa vienai.[3]
Izstādē Rīgā 1998. gadā bijis skatāms otrs "Usmas ezera” variants, kā arī darbs "Irbes ieteka jūrā pie Jaunciema”, kas tapis 1974. gadā.[4]
Teodora Vangrava darbu klāsts,
galvenokārt, sastāv no vietējām ainavām, piemēram, jūra ar kuģiem vai
Miķeļtorņa krastmala. Bieži vien mākslinieks kompozīcijas papildinājis ar
izdomātām detaļām.[5]
Pēdējā dzīvesvieta bijusi
Ventspils novadā.
[1] Blumberga, G. (sast.) (1998). Lībiešu
gadagrāmata. 92.-93.lpp.
[2] Zirnīte Māra. Lībieši mutvārdu
vēstures avotos // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr.3/4 (2000. gads).
[3] Blumberga, G. (sast.) (1998). Lībiešu
gadagrāmata. 92.-93.lpp.
[4] Livonies.net (2006). Teodors Vangravs. Pieejams: http://www.livones.net/lv/kratuve/livones-net-arhivs/teodors-vangravs [sk. 27.10.2020.].
[5] Blumberga, G. (sast.) (1998). Lībiešu
gadagrāmata. 93.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
