Teodors Vangravs 

(Kolka)

(1915. gada 28. februāris – 1999. gada 13. janvāris)

mākslinieks, gleznotājs naivists

Dzimis Pizē (tagad Miķeļtornis). Viņa īpašums bijis plaša zemnieku saimniecība „Pildavas”.

Lībiešu gadagrāmatā 1998. gadā Baiba Damberga rakstījusi:[1] 

"Pagaidām maz apzināta ir lībiešu izcelsmes naivistu glezniecība. Lībiešu krastā ir zināmi vairāki vecāka gadagājuma ļaudis, kas glezno sava prieka pēc. Viens no viņiem – miķeļtorņnieks Teodors Vangravs. [..] Vangrava zīmēšanas dotības ievērotas jau skolā, kur lasīšanas stundās viņam uzdots ilustrēt stāstiņus. Arī vēlākajos gados Vangravs varējis izpalīdzēt, kad vien bijis nepieciešams mākslinieka ķēriens."

Māras Zirnītes esejā “Lībieši mutvārdu vēstures avotos” ietvertas Teodora Vangrava atmiņas, kas atspoguļo dramatiskās situācijas, kurās nonāca vietējie iedzīvotāji, laikā, kad neatgriezeniskas pārmaiņas notikušas lībiešu ciemos – vīrieši aizgājuši karā vai iebēguši mežos un pēc tam – pāri jūrai:[2] 

"Paši ar savu motorlaivu tēva brālis Jēkabs ar visu ģimeni no Ventspils aizbrauca pāri jūrai. Līdz ar Jēkabu uz Zviedriju, pēc tam uz Kanādu aizbrauca tēva jaunākā māsa. Dēliem bij jāiet armijā, tos jau sauca iekšā krievs. Nāca vāciets – muka, nāca krievs – muka. Brāli aizsūtīja uz Sibīriju – miris. Negāja līdzi krievam, lai gan bij iesaukts armijā,  dienēja uz “Roņa” – obligātajā kara dienestā. Krievs pārņēma. Aizgāja pie latviešu armijas, un viņam iekrita taisni tas sarežģītais maiņas laiks – ilgus gadus Sibīrijā."

Izstādēs piedalījies ar guašas gleznojumu “Usmas ezers”. Darbs tapis 1982. gadā, atceroties bērnības iespaidus, kurus mākslinieks guvis ganu gaitās ezera krastos. Šādas gleznas esot piecas – katram bērnam pa vienai.[3] Izstādē Rīgā 1998. gadā bijis skatāms otrs "Usmas ezera” variants, kā arī darbs "Irbes ieteka jūrā pie Jaunciema”, kas tapis 1974. gadā.[4]

Teodora Vangrava darbu klāsts, galvenokārt, sastāv no vietējām ainavām, piemēram, jūra ar kuģiem vai Miķeļtorņa krastmala. Bieži vien mākslinieks kompozīcijas papildinājis ar izdomātām detaļām.[5]

Pēdējā dzīvesvieta bijusi Ventspils novadā.



[1] Blumberga, G. (sast.) (1998). Lībiešu gadagrāmata. 92.-93.lpp.

[2] Zirnīte Māra. Lībieši mutvārdu vēstures avotos // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr.3/4 (2000. gads).

[3] Blumberga, G. (sast.) (1998). Lībiešu gadagrāmata. 92.-93.lpp.

[4] Livonies.net (2006). Teodors Vangravs. Pieejams: http://www.livones.net/lv/kratuve/livones-net-arhivs/teodors-vangravs [sk. 27.10.2020.].

[5] Blumberga, G. (sast.) (1998). Lībiešu gadagrāmata. 93.lpp.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta