Ruta Veidemane

(Talsi)

(1933. gada 5. aprīlis – 2014. gada 20. novembris)

valodniece, literatūras zinātniece un kritiķe, filoloģijas doktore

Dzimusi Talsos[1].

Mācījusies Stendes pamatskolā. Beigusi Kandavas vidusskolu. Pabeigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē  latviešu valodas un literatūras nodaļu. Studējusi valodniecību aspirantūrā[2].

Disertācijas tēma: „Sinonīmijas problēmas latviešu leksikoloģijā un leksikogrāfijā”[3].

Bijusi zinātniskā līdzstrādniece ZA Valodas un literatūras institūtā (1967 – 1991).

Darba gaitas sākusi Latvijas Valsts Izdevniecībā kā korektore, vēlāk redaktore. Docējusi dažādus kursus LU Filoloģijas fakultātē un Latvijas Kultūras akadēmijā[4].

Rakstnieku savienības biedre kopš 1978. gada[5].

Daudzu rakstu un arī grāmatu autore. Publicējusi rakstus galvenokārt par latviešu dzejas problēmām, nozīmīgs ir R. Veidemanes ieguldījums dzejas skaidrojošās kritikas laukā.

R. Veidemanes veikums latviešu valodniecības attīstībā . Pirmā publikācija kopā ar A. Laua – recenzija ,,Pirmā latviešu valodas
sinonīmu vārdnīca” (1964).

Analizējusi Imanta Ziedoņa, Ojāra Vācieša dzejas simbolisko slāni. Latvijā iedibinājusi lingvinistisko poētiku[6].

Sarakstījusi grāmatas "Latviešu valodas leksiskā sinonīmija” (1970) un “Izteikt neizsakāmo. Lingvistiskā poētika” (1977)[7].

Publicējusi rakstus galvenokārt par latviešu dzejas problēmām, piemēram, ”Klavierkoncerts” un mazs ieskats Ojāra Vācieša dzejas semantiskajā sistēmā” (1974), ,,Poētismi mūsdienu dzejā” (1968), ,,Par dzejas valodas specifiku” (1969), "Estētiskie kritēriji un daiļliteratūras stils” (1970), "Rakstnieka un tautas valoda” (1970), "Nemotivētas atkāpes no valodas normām dzejā” (1970), "Matemātiskā poētika par dzejas valodas būtību” (1973), "Atdzejošana kā bagātināšana” (1974)[8].

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā viņas kolēģe un novadniece Anda Kubuliņa atvadu vārdos raksta:

" (..)Viņas trūkumu izjutīsim ne vien mēs, draugi, drīz to sajutīs arī RS kolēģi – sanāksmēs trūks viņas burbuļojošā valodas strautiņa, precīzi formulēto jautājumu, iebilžu un teorētisko skaidrojumu. Kur gāja Ruta, tur bija smiekli un pacilājoša nopietnība vienlaikus. (..)Tomēr mums, latviešu cilvēkiem un kultūrai, paliek Tavs kurzemnieces iespītīgais darbs, brīvojot dzejas vārda izpratni no padomju ideoloģijas, paliek tava mīlestība pret latviešu valodas košumu, tava goddevība lielajiem Baltijas vāciešiem Glikam, Bīlenšteinu dzimtai, Mancelim un citiem, paliek tavs saulainais smaids – un atmiņas par mūžam elegantiem, Tevis pašas adītiem kostīmiem. Lai gluda Tev taka Piena Ceļā’’[9].

Mirusi Siguldā. Pēc kremācijas pelni pēc pašas paustās vēlmes izkaisīti Gaujā[10].

Par Rutu Veidemani kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2023

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta