Dina Veinberga

(Dundaga / Roja)

(1966. gada 4. februāris)

 novada literāte

Dzimusi Dundagā. 1984. gadā beigusi Dundagas vidusskolu. Darbi publicēti Talsu rajona literārajā lapaspusē „Avots” un Talsu literātu dzejas kopkrājumā „Laiks kā pulkstenis tikšķ”(2007). Kopš 1984. gada dzīvo Rojas pusē.

Par Dundagā aizvadīto bērnības laiku D. Veinberga rakstā „Dzejoļi paši mani sameklē” :

„Pirmie dzejoļi un sacerējumi radās jau sākumklasītēs Dundagā. Ļoti patika literatūra, arī krievu, patika Puškina darbi. Labprāt mācījos no galvas un citēju. Rakstīju nelielas ludziņas, ar klasesbiedriem iestudējām tās svētku pasākumiem. Piedalījos arī Latvijas radio rīkotajā jauno autoru konkursā „Ceriņu ziedēšanas laikā” ar dzejoli „Bērns un ozolzīle”. Pēc tam varēju klausīties savu uzstāšanos radio, jo ieguvu otro vietu. To, ka dzejolim „manai Dundagai” komponēta mūzika un dzejolis kļuvis par Dundagas skolas himnu, uzzināju pagājušā gada rudenī. Avīzes „Dundadznieks” redaktors Alnis Auziņš, uzzinot, ka esmu vārdu autore, piezvanīja un aicināja uz sarunu. Mūzikas autors ir Jānis Ābols, un skolas salidojumos to izpilda koris. Esmu lepna un aizkustināta. [1]

Aktīvi piedalās novada literārajos notikumos Talsos, bet Rojā darbojas literārajā klubiņā „Ezerlāse”. 2012. gadā iznācis D. Veinbergas dzeju krājums „Pieskarties tavai pasaulei” (privātizdevums). 2019. gadā dzejoļu krājums “Par to es domāšu rīt”. Dzeja un miniatūras. Raksta arī īsos stāstus.

Dina Veinberga tikšanās reizē Rojas kultūras centrā ar savu lolojumu grāmatu ‘’ Par to es domāšu rīt’’saka    :[2].

"Dievs man piešķīris milzu privilēģijas- rakstīt to , ko grūti pasacīt vārdos. pa starpām maizes darba ‘lūdzu’ un ‘paldies’ – paspēt vēl pierakstīt kādus smieklus vai ēnu aiz loga… paturēt, lai nepazūd, jo pazaudēties viegli… Dievs piešķīris un es atdodu atpakaļ jums."